Pārdomas par PIKC - Profesionālās Izglītības Kompetences Centriem
Klātienes diskusijas, kur diskusanti sabrauc no visas Latvijas, ir ekskluzīvas un dārgs pasākums, kas būtu uztverams drīzāk kā svētki, kuros tiek uzlikts punkts uz "i", ja iepriekš ir bijis mēnešiem ilgs un produktīvs darbs, kurā visi diskusanti ir aktīvi iesaistījušies. Tad var pacelt pat šampanieša glāzi par auglīgo kopdarbu. Taču pēc vakardienas sēdes mani nepameta sajūta, ka IZM, PIS skolu direktori un uzņēmēji - biznesa cilvēki darbojas paralēlās pasaulēs, kuru saskarsme vairums gadījumos ir teorētiska vai tikai uz papīra. Diemžēl īsta ieinteresēta partnerība nenotiek. Katrs no partneriem savā rīcībā grib būt neatkarīgs viens no otra. Koprezultāts ir visai bēdīgs, par kuru sabiedrībai nav īsta gandarījuma, kā arī minētie sadarbības partneri nav apmierināt viens ar otrui.
Dibinot Kompetences Centrus (KC), vajadzētu augstākā mērā izvairīties no formālas, mākslīgas normu un kritēriju piemērošanas virtuālām konstrukcijām uz papīra. KC nedrīkstētu pastāvēt tikai uz papīra vai Internetā, kur tiks iepludināti lieli finansu līdzekļi izglītībā, bet atdeve augsti izglītotu speciālistu izteiksmē būs apšaubāma. IZM kā procesa organizatoram un naudas turētājam visi pūliņi būtu jāvelta, lai stimulētu PIS skolu direktorus sarunāties ne tikai savā starpā, bet arī ar uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem kā potenciālo mācību un kvalifikācijas prakšu vietu turētājiem. Šī sadarbība būtu nostiprināma ne tikai ar nodomu protokoliem, bet ilglaicīgiem sadarbības līgumiem. Savukārt IZM, citos gadījumos arī pašvaldības šajos līgumos figurētu ne tikai kā trešā puse, bet gan kā finanšu garantiju fonda turētāji, nodrošinot KC ilgtspēju.
Ar to es aicinātu visu IZM kapacitāti vērst ne tik daudz uz gatavu KC shēmu izstrādāšanu, kurā ""iepresēt"" profesionālās izglītības darbiniekus, kuri savā vairākumā šim procesam pretosies, bet visādi veicināt ne tikai direktorus, bet ikvienu PIS strādājošo meklēt optimālu risinājumu katrā konkrētā situācijā. No direktoriem dzirdēju, ka 68 milj. nav nekāda nauda, lai par to kaut ko būtisku uzlabotu PIS. Šāda attieksme mani darīja uzmanīgu – diezin vai šaurā vieta būs naudā, drīzāk iepriekšējā gs.domāšanas stereotipos, kad skolā iegūtās profesijas nemainījās visu darba mūžu.Tas nav kādam personīgi adresēts pārmetums, jo labu tradīciju saglabāsana un uzturēšana citā vietā un citā reizē ir pat vēlama. Taču domāšanas inerce vecajās kategorijās nevar palīdzēt izveidot ilgtspējīgus PIS KC. Interneta laikmetā 5-7 gadu laikā piedzimst un nomirst līdz šim nebijušas profesijas - kā lai tām sagatavo speciālistus ar iepriekšējā gs. metodēm (skat., piem., ICT-FrontalTeaching-2.PPT)
Piem., ja mežizstrādes-kokapstrādes skolas tiks aprīkotas ar moderniem harvesteriem, forwarderiem, gateriem un zāģmateriālu sagatavošanas līnijām utt., tad ar miljoniem patiešām nepietiks. Piem., ko topošajam mežizstrādes-kokapstrādes KC nopirkt no FORDAQMACHINERYpiedāvātā? Turklāt pēc 3-5 gadiem šī materiāli tehniskā bāze būs jau novecojusi. Tāpēc PIS skolu materiāli tehnisko bāzi pat nedrīkst veidot neatkarīgu no uzņēmumiem, kuriem speciālisti tiek gatavoti. Tēlaini runājot, simtiem tūkstošus vērtie Harvesteri un Forwarderi jānoslogo 24h/dn, lai tie ne tikai sevi atpelnītu, bet 3-5 gadu laikā nopelnītu naudu arī priekš nākošās paaudzes Harvesteriem un Forwarderiem. Audzēkņu mācību un kvalifikāciju prakses vietas noteikti būtu organizējamas vienīgi sava aroda labākajos ražošanas uzņēmumos, bet praktikantu uzņemšana un apmācība savukārt būtu daļēji apmaksājama no IZM budžeta līdzekļiem, bet pārējo prakses izdevumu daļu audzēkņi sedz no savā prakses darbā nopelnītā. Visticamāk PIS skola var atļauties iegādāties tādus bāzes instrumentus, kuri nenoveco, piem., ""āmuru, cirvi vai zāģi"", protams, arī to modernajā, piem., Husqvarna vai Fiskars izpildījumā.
Jautājumu daudz, uz kuriem atbildes jāmeklē kopīgi. Mācāmies no citu kļūdām un panākumiem. Piem., JG raksta "Attiecībā uz profesionālo izglītību situācija ir pretēja. Igaunija ir kādus 10 gadus priekšā Latvijai gan sektorpolitikas, gan skolu tīkla optimizācijas, gan investīciju ziņā." Ko tad tādu tik ievērojamu igauņi ir izdarījuši - skat.KHsy_arengukava_2005-2008_
). Zemāk vēl citi avoti:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru