Kaut kas no diskusijas "Sveiciens zinību dienā!"
Nu jau gada garumā man ir izveidojies labs un lietišķs personiskais kontakts ar Andri Safiru, kuram ir milzīgi plašs redzesloks par šīs pasaules fenomeniem un tikpat plašs ietekmīgu draugu loks. Arī pats Andris ir ietekmīgs filozofs jo sevišķi par izglītības jautājumiem, kādus 21-gs dēvē par influenceriem. Mūsu diskusijās ir ticis daudzkārt apspriesta jaunā kopetenču izglītības reforma Skola2030. Šajā sakarā mums ir radušies vairāki problēmjautājumi par 3-līmeņu matemātikas mācīšanu skolās saskaņā ar Skola2030, kuru risināšanā Andris ir iesaistījis zinātniekus – smagsvarus, tādu kā, piem., Hariju-T. Zemāk īss fragments no no garu garās diskusijas “Sveiciens zinību dienā!”
Andris Safirs:
Pan Professor! Protams, piekrītu, ka izglītošana un audzināšana ir savstarpēji saistīti procesi, taču, ja būs lemts pāriet uz pārsvarā distanciētu apmācību, tad šī saikne partrūks un viss audzināšanas slogs pilnībā uzgulsies uz vecāku/ģimenens pleciem. Man par skolu ir vislabākās atmiņas, jo mums tiešām, ar retiem izņēmumiem, bija brīnišķīgi skolotāji, kurus no visas Latvijas bija sapulcējusi Rīgas 39. vidusskolas (tagad Juglas gimnāzija) direktore I.Bitlere .
Cik zinu, ne visiem ir tik patīkamas atmiņas par skolas laikiem, piem.,
Taču ar mani tā nebija. Vēl viena lieta - audzināšanu nevajadzētu jaukt ar "smadzeņu skalošanu" ar kuru nodarbojās padomju skolā sākot no oktobrēniem līdz komjauniešiem ieskaitot (ceru, kaa kļūdos , taču neizslēdzu, ka arī tagad notiek kaut kas tamlīdzīgs, tikai uz citas ideoloģiskās bāzes ).
Bet tas, ka izglītības problēmas ir vismaz apspriešanas vērtas, tas ir "klīnisks" fakts, mani vienīgi mulsina dažu manu kursa biedru, kuri strādā skolās, viedoklis, ka "nav ko tukšus salmus kult - tik un tā nekas nemainīsies". Vai tiešām? Atceros Atmodas laika saukli :"Kas tad, ja ne mēs? Kad tad, ja ne tagad?" Nepiekrītat?
