Mīļs sveiciens un veiksmes vēlējumi Izglītības un Zinātnes Jauno gadu uzsākot!

Mīļie Draugi un a.god. Kolēģi,

pasaulē cilvēki lieto dažādus kalendārus ar atšķirīgu laika skaitīšanas sākumu un galu. Tāpēc viena astronomiskā gada laikā atšķirīgu etnosu un reliģiju piederīgie pamanās atzīmēt vairākus Jaunos gadus gan ziemā un vasarā, gan rudenī un pavasarī. Tostarp arī Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieki bez astronomiskā Jaunā gada noteikti atzīmē vismaz vēl vienu - akadēmisko Izglītības un Zinātnes Jauno gadu 1.Septembrī. Šajā sakarā mīļs sveiciens un veiksmes vēlējumi  Izglītības un Zinātnes Jauno  gadu uzsākot!


Izglītības un Zinātnes Jaunais  gads nāk ar jauniem izaicinājumiem - strukturālām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē. Tiek dibināti profesionālās izglītības Kompetences Centri (PIKC) ar mērķi celt izglītības kvalitāti, turklāt efektīvāk izmantojot piešķirtos  finanšu līdzekļus. Šajā sakarā mums jādara viss iespējamais, lai PIKC nekļūtu par "jaunu kulīti veciem vēžiem". Augstskolu 960 studiju programmas gaida savu izvērtējumu un līdz ar to reizē arī verdiktu par turpmāko pastāvēšanu vai konsolidēšanu. Kā organizēt izglītību valstī apstākļos, kad studentu skaits un finansējums izglītošanas darbiem sarūk? Kā tālredzīgi un atbilstīgi nacionālā darba tirgus prasībām sadalīt valsts finansētās budžeta vietas pa nozarēm??? Utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., ... Jautājumu ir ļoti daudz, drošu risinājumu ne tik daudz. Taču, kas meklē, tas atrod risinājumus problēmām - to arī novēlu Kolēģiem!

Profesionālās izglītības sistēmas Kompetences centri kā 3-pušu organizatoriska struktūra

Dibinot Profesionālās Izglītības sistēmas (PIS) Kompetences Centrus (KC), vajadzētu augstākā mērā izvairīties no formālas un mākslīgas normu un kritēriju piemērošanas virtuālām un birokrātiskām konstrukcijām uz papīra bez faktiskas ieinteresēto pušu reālas sadarbības. KC nedrīkstētu pastāvēt tikai uz papīra vai Internetā, kur tiks iepludināti lieli finansu līdzekļi izglītībā, bet KC atdeve izglītības jomā augsti izglītotu speciālistu izteiksmē būtu apšaubāma. IZM kā procesa organizatoram un naudas turētājam visi pūliņi būtu jāvelta, lai stimulētu PIS skolu direktorus sarunāties ne tikai savā starpā, bet arī ar uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem kā potenciālo mācību un kvalifikācijas prakšu vietu turētājiem. Šī sadarbība būtu nostiprināma ne tikai ar nodomu protokoliem, bet ilglaicīgiem sadarbības līgumiem. Savukārt IZM, citos gadījumos arī pašvaldības šajos līgumos figurētu ne tikai kā trešā puse, bet gan kā finanšu garantiju fonda turētāji, nodrošinot KC ilgtspēju. Šādi ilgtermiņa 3-pušu līgumi starp IZM kā Valsts pārstāvi & PIS izglītības iestādi & Potenciālajiem darba devējiem un prakšu vietu uzturētājiem kalpotu par KC juridisko ietvaru. Savukārt katrs KC audzēknis arī slēdz saistošu 3-pušu līgumu ar  PIS izglītības iestādi un Prakses vietas uzturētāju. Atbildība par izglītības galarezultātu jāprasa no visām izglītošanas procesā iesaistītajām pusēm, lai novērstu budžeta līdzekļu neefektīvu izmantošanu.

Pēc kādas klātienes diskusijas sēdes, kurā virmoja daudz emocijas un mazāk lietišķu datu konstruktīva apspriešana, mani nepameta sajūta, ka IZM, PIS skolu direktori un uzņēmēji - prakšu vietu turētāji un nākamie darba devēji PIS absolventiem - darbojas paralēlās pasaulēs, kuru saskarsme pārsvarā ir teorētiska, kas notiek vairāk uz "papīra", bet netiek iedzīvināta savstarpēji ieinteresētā praktiskā sadarbībā.  Diemžēl īsta vismaz 3-pušu ieinteresēta partnerība, kas nostiprināta ar sadarbības līgumiem, daudzos gadījumos nemaz nenotiek. Katrs no partneriem grib būt reizē neatkarīgs viens no otra, bet tanī pat laikā gūt kādu labumu no šādas tradicionālās teorētiskās sadarbības uz "papīra".  Šajā sakarā gribu ieteikt daudz plašāk izmantot elektronisko komunikāciju vidi daudzu jautājumu apspriešanā pirms dodamies uz klātienes diskusiju. Tad tās būs daudz lietderīgākas ar taustāmu galarezultātu. Klātienes diskusijas, kur diskusanti sabrauc no visas Latvijas, ir ekskluzīvas un dārgs pasākums, kas būtu uztverams drīzāk kā svētki, kuros tiek uzlikts punkts uz "i", ja iepriekš ir bijis mēnešiem ilgs un produktīvs darbs, kurā visi diskusanti ir aktīvi iesaistījušies, izmantojot elektronisko diskusiju telpu.  Tad var pacelt pat šampanieša glāzi par auglīgo kopdarbu un sataustāmo galarezultātu. 

Ar to es aicinātu visu IZM kapacitāti vērst ne tik daudz uz gatavu KC shēmu izstrādāšanu, kurā "iepresēt" profesionālās izglītības darbiniekus, kuri savā vairākumā birokrātiskiem un administrējošiem procesam pretosies, bet visādi veicināt ne tikai direktorus, bet ikvienu PIS strādājošo tehnisko un pedagoģisko personālu meklēt optimālu risinājumu katrā konkrētā situācijā. No PIS iestāžu direktoriem dzirdēju, ka 68 milj. nav nekāda nauda, lai par to kaut ko būtisku reformētu PIS. Šāda attieksme mani darīja uzmanīgu – diezin vai šaurākā  vieta būs naudā, bet gan drīzāk iepriekšējā gs. domāšanas stereotipos, kur katrs direktors grib blakus savai skolai uzbūvēt vismaz jaunu cehu, ja ne fabriku, kas aprīkota ar jauniem darbagaldiem. Tas nav kādam personīgi adresēts pārmetums, jo tradīciju saglabāšana un uzturēšana citā vietā un reizē ir pat vēlama. Taču domāšanas inerce nevar palīdzēt izveidot ilgtspējīgus PIS KC.  Interneta laikmetā 5-7 gadu laikā piedzimst un nomirst līdz šim nebijušas profesijas - kā lai tām sagatavo speciālistus ar iepriekšējā gs. metodēm.

Piem., ja mežizstrādes-kokapstrādes  skolas tiks aprīkotas ar moderniem harvesteriem, forwarderiem, gateriem un zāģmateriālu sagatavošanas līnijām utt., tad ar miljoniem patiešām nepietiks. Piem., ko topošajam mežizstrādes-kokapstrādes KC nopirkt no FORDAQMACHINERY piedāvātā? Turklāt pēc 3-5 gadiem šī materiāli tehniskā bāze būs jau novecojusi. Tāpēc PIS skolu materiāli tehnisko bāzi pat nedrīkst veidot neatkarīgu no uzņēmumiem, kuriem speciālisti tiek gatavoti. Tēlaini runājot, simtiem tūkstošus vērtie Harvesteri un Forwarderi jānoslogo 24h/dn, lai tie ne tikai sevi atpelnītu, bet 3-5 gadu laikā nopelnītu naudu arī priekš nākošās paaudzes Harvesteriem un Forwarderiem. Audzēkņu mācību un kvalifikāciju prakses vietas noteikti būtu organizējamas vienīgi sava aroda labākajos ražošanas uzņēmumos, bet praktikantu uzņemšana un apmācība savukārt būtu daļēji apmaksājama no IZM budžeta līdzekļiem, bet pārējo prakses izdevumu daļu audzēkņi sedz no savā prakses darbā nopelnītā. Visticamāk PIS skola var atļauties iegādāties tādus bāzes instrumentus, kuri nenoveco, piem., ""āmuru, cirvi vai zāģi"", protams, arī to modernajā, piem.,  Husqvarna vai Fiskars izpildījumā. Jautājumu daudz, uz kuriem atbildes jāmeklē kopīgi.

http://www.fordaqmachinery.com/
http://www.ss.lv/lv/transport/cargo-cars/tractors/page3.html
http://www.ss.lv/lv/transport/cargo-cars/tractors/page3.html
http://www.pelletime.fi/project/publications/material/Harvester0902.pdf; Harvester0902

Strukturālās reformas Profesionālās izglītības sistēmā, veidojot kompetences centrus

Latvijas Izglītības sistēma (LIS) lielos vilcienos vērtējot nav ne sliktāka, ne labāka, kāda tā bija  pirms 20-30 gadiem, kad jaunie cilvēki varēja apgūt vienu konkrētu profesiju visam turpmākajam mūžam un tajā nostrādāt līdz pensionēšanās vecumam. Tie laiki bija ļoti ērti saimnieciski snauduļojošai sabiedrībai, kur no katra indivīda tika  prasīta visai maza atbildība pašam par savu dzīvi. Tā bija ekonomiski uz dabas resursiem balstīta stagnējoša sabiedrība, kura funkcionēja pēc algoritma, kuru noteica "no augšas" valdošā nomenklatūra. Indivīda uzdevums bija pielāgoties jau gatavai shēmai un šajā sakarā ar "jaunradi" neizcelties.  Acīmredzami šie laiki ir aizgājuši uz neatgriešanos, bet LIS strādājošie savā vairumā gan no augšas (IZM), gan no apakšas (skolu direktori, skolotāji, etc.) pa lielam nespēj vai negrib saprast, ka atteikšnās no "parūkām" augstskolās un speciālistu sagatavošana pašu izglītības darbinieku izdomātās profesijās pēc būtības neko neatrisina.

Faktiski LIS, PIS & AIS,  nereti  turpina "ražot" modernajai sabiedrībai nevajadzīgu produkciju - speciālistus, kuri jau nolemti bezdarbnieku rindām vai izceļošanai uz ārzemēm. Diemžēl  pilns vēders un stabila rītdiena nesekmē radošus meklējumus un netradicionālus risinājumus LIS, kad ārējie apstākļi (piem., ierobežots finansējums) vairs neļauj darboties pēc ierastās shēmas. Te gribu citēt par klasiku kļuvušo Steve Jobs uzrunu 2005.g. Stanforda universitātes absolventiem: ''Stay Hungry. Stay Foolish." It was their farewell message as they signed off. Stay Hungry. Stay Foolish. And I have always wished that for myself. And now, as you graduate to begin anew, I wish that for you." Domāju, ka absolventi savā vairumā nebija sajūsmā par šādu skaudru novēlējumu, bet tas bija un ir  tik nepieciešami,  lai rastos tādas inovācijas kā  iPhone vai iPad.

15:05Added to queue

Steve Jobs' 2005 Stanford Commencement Address

be with you today at your commencement from one of the finest universities in the world. Truth be told I never graduated from college and this is...

''Stay Hungry. Stay Foolish." ir kļuvis par karogu patiesi inovatīviem un radošiem cilvēkiem, kas patiešām reālām  problēmām meklē netradicionālus risinājumus. Lai no Kompetenču Centru (KC) veidošanas neiznāktu "tie paši vēži"  tikai citā kulītē, šo Steve Jobs novēlējumu vajadzētu attiecināt uz visiem, kas šajā procesā ir iesaistīti - gan  "no apakšas", gan "no augšas".  Tajās nedaudzajās sarunās ar skolu direktoriem pārsvarā  esmu dzirdējis par  bažām, ka  68 milj. ir maza nauda, lai par to varētu reformēt Profesionālās izglītības sistēmu (PIS). PIS reformas izpratne nesniedzas tālāk par "ēku eiroremontiem un renovēto telpu piekraušanu ar tehniku un darbagaldiem", kuri pēc 3-5 gadiem atkal būs jau vakardiena. Tāpēc skolu direktoriem vajadzīgi simtiem miljoni, lai uzbūvētu savu neatkarīgu karaļvalsti, kura varētu bezrūpīgi funkcionēt neatkarīgi no tā, kas notiek attiecīgo nozaru uzņēmumos, kas notiek ar valsts eksportspēju, vai un kā pildās valsts budžets, etc.

Šāda domāšanas inerce nevar palīdzēt izveidot ilgtspējīgus PIS KC.  Interneta laikmetā 5-7 gadu laikā piedzimst un nomirst līdz šim nebijušas profesijas - kā lai tām sagatavo speciālistus ar iepriekšējā gs. metodēm, kas bija adekvātas pirms 20-30 g., bet šodien tā rīkoties būtu augstākā mērā aplami. Strukturālās reformas valstī pēc būtības vēl nekur  nav pat sākušās, arī LIS nē, arī PIS nē, nekur par runāšanu tālāk neesam tikuši.  Kāpēc? Tāpēc, ka pretestība ir milzīga visos līmeņos no apakšas līdz augšai. Kamēr neiestāsies ''Stay Hungry. Stay Foolish."  stāvoklis nopietnas strukturālās reformas nav sagaidāmas. Neraugoties uz to es aicinātu IZM pūliņus vērst ne tik daudz uz gatavu KC shēmu izstrādāšanu, kurā ""iepresēt"" profesionālās izglītības arbiniekus, kuri savā vairākumā šim procesam pretosies, bet visādi veicināt ne tikai direktorus, bet ikvienu PIS strādājošo meklēt optimālu risinājumu katrā konkrētā situācijā. Likt skolu direktoriem sarunāties savā starpā un ar uzņēmumu vadītājiem, ar pašvaldībām, ar sabiedrību visplašākajā nozīmē (skat. UK epastu "Par IKK 2.sēdes norisi un rezultātiem." no 25.02.2011). IZM dod vadlīnijas KC izveidošanai, bet konkrētos risinājumus direktoriem  jāatrod  pašiem.Šīm sarunām un diskusijām jābeidzas ar protokoliem un elastīgiem sadarbības līgumiem, kuros  parādās uzņēmēju un pašvaldību vajadzības (pasūtījums) pēc konkrētiem speciālistiem  un gatavība izkārtot savos uzņēmumos attiecīgo profesiju prakšu vietas. KC nedrīkstētu būt kā  savrup stāvoša skola, kuru enerģisks direktors cenšas  piekraut ar tehniku un darbagaldiem. PIS KC būtu veidojama vairāk kā organizatoriska struktūra, kuru satur kopā terminēti vairāku-pušu līgumi (projekti) ar sākumu un beigām starp Skolu&Pašvaldībām&Uzņēmumiem&IZM. KC ietilpstošā vadošā skola būtu kā  KC kodols, kas satur šo KC dinamisko struktūru kopā un rūpējas par to ilgtspēju. KC darbinieki darbojas uz līguma pamata, kas beidzas līdz ar konkrētā projekta beigām. Jauns projekts - jauns darba līgums. Stay hungry, stay foolish - lietas notiek dinamiskā režīmā. Skolu telpās notiek galvenokārt teorētisko kursu apmācība, bet materiāli tehniskā bāze atrodas nozares labākajos (vai arī lokālajos, pašvaldību) uzņēmumos, kur tiek izpildīti prakses darbi.

Šajā sakarā PIS izglītības iestāžu vadītāji KC kontekstā varētu kaut ko mācīties pat no aktieru studijām un aktieru sagatavošanas "konkrētam uzņēmumam", piem., Liepājas teātrim. Šāda prakse aprobēta jau gadiem ilgi. Te ir svarīgs princips, ka nav kaut kāda neatkarīga aktieru arodvidusskola, kura ''štampo'' aktierus bez sasaistes ar konkrētu teātri - jo vairāk, jo labāk. Šādu no aktieriem noskatītu principu par "precīzu audzēkņu  sasaisti ar uzņēmumu"  vajadzētu "iestrādāt KC statūtos", lai kārtējais KC audzēkņu  izlaidums netiek gatavots kaut kādam abstraktam darba tirgum, bet konkrētiem nozares uzņēmumiem, piem., "Valsts mežiem" vai "Olainfarm", utt.  KC direktors ir tā persona, kas jau savlaicīgi rūpējas par kārtējo jauno speciālistu pasūtījumu savā nozarē, precīzi cik un kam, slēdzot līgumus ar uzņēmumiem, pierēķinot dabisko "akadēmiskās produkcijas" atbirumu.