Ko bērni saprot ar jauno (Elektroniskās Grāmatas) izglitības paradigmu (IP)???

Te dažas pārdomas, ko rosināja  nesen ZRP birojā notikušās diskusijas par Izglītības reformas nepieciešamību saistībā ar rītdienas skolas modeli. Kāpēc skolās tik lielas problēmas ar elementāru disciplīnu?  Kāpēc bērni ar mirdzošām acīm kāri netver katru skolotāja vārdu? Bērni lūdz, citi pieprasa, lai skolās mācības organizētu atbilstoši Interneta laikmetam, interesanti, aizraujoši, iesaistoši.  Ko viņi īsti grib? Ko bērni saprot ar jauno izglitības paradigmu (IP)???

Visiem labi saprotams, ka  bērni nenokrīt no gaisa, vai, ka tie būtu ieradušies no citurienes. Viņi piedzimst un izaug mūsu acu priekšā, viņi izaug sabiedrībā, kādu viņiem sagādājuši vecāki un citi pieaugušie. Bērni vairumā intuitīvi uztvēruši pieaugušo radītās 21.gs. reālijas, tostarp elektroniskos medijus, kas  bērnus ielenkuši ciešā tvērienā. Bērni nezina, ko nozīmē jēdzieni "fails, bits vai baits", bet viņi pavisam droši "dzenā pa Internetu" pasakas, multenītes, melodijas, dziesmiņas, utt., izmantojot datorus un mobilās ierīces. Bez liekas domāšanas un pašsaprotami ir pieņemts fakts par  Interneta  neierobežotajām informatīvajām iespējām, jo visu, ko vien spējam iedomāties, ir dažu peles klikšķu attālumā.  Brīžiem nākas konstatēt faktu, ka elektroniskie mediji bērnus ietekmējuši  vairāk par viņu pašu vecākiem.

Kad bērnus 7-gadu vecumā aizved uz skolu, tad ātri vien viņi atskārš, ka skolā būšana ir viena garlaicīga padarīšana. Jo dienas, jo garlaicīgāk. Ja skolā būšana turpina praktizēt lielos vilcienos Viktorijas laikmeta Izglītības paradigmu (IP), tad nav vajadzīgi gadi, lai šī garlaicība no skolēnu puses pāraugtu dažāda dziļuma konfliktos ar skolas vidi. Tādā veidā bērni intuitīvi protestē pret arhaiskām 100-200 gadu vecām mācību metodēm, kas pašas par sevi savā būtībā ir bez vainas, tikai sabiedrība, kurai tās piemēro, vairs nedzīvo Viktorijas laikmetā (1837-1901), kad ātrākais saziņas līdzeklis bija pasta kariete. Situāciju neglābj tikko renovētā skolas ēka ar saules paneļiem uz jumta un stiklu pakešu logiem, ja  mācību process tiek organizēts ap "uz papīra drukātu grāmatu", kas vienmēr būs veca, kaut tikko atstājusi tipogrāfiju,  salīdzinājumā ar elektronisko grāmatu. Ja dominējošais akadēmiskās informācijas medijs būs minētā "papīra grāmata" un "runājošais skolotājs",  kas pats skolojies pirms 10-20 gadiem, tad visticamāk skolēnus nesasniegs  pēdējais  visjaunākais zinātnes vārds vai atklājums vien tāpēc, ka šos informācijas nesējus nevar "update" katras 24h. . Diemžēl nākas secināt, ka mūsdienu skola ir kļuvusi par placdarmu cīņām ar Viktorijas laikmeta IP, ko izcīna Interneta laikmeta bērni. Abas karojošās puses ir nogurušas, nelaimīgas un neapmierinātas ar savu pretinieku rīcību, jo abas puses šajās izglītības kaujās vadījušās vienīgi pēc labākajiem nodomiem. Finanšu līdzekļi un laiks ir iztērēti, bet sasniegtie izglītības rezultāti ir apšaubāmi. Sabiedrības locekļi kopumā ir lieli zaudētāji vecās IP un Interneta laikmeta auditorijas nesaderības dēļ.

Arī izglītotāji saprot, ka laikmets ir cits, ka kaut kas nav vairs tā kā agrāk. Taču sevi  izmainīt ir visgrūtāk, tāpēc mainīti tiek citi.  Tas ir pētījums par K-12 jauniešiem, kādi viņi ir un ko viņi sagaida no izglītotājiem un izglītības sistēmas. Videoklipā ļoti uzskatāmi parādīts, ko bērni saprot ar jauno izglītibas paradigmu (IP). Man šis klips iepatikās tāpēc, ka ļoti emocionāli un visai adekvāti raksturo stāvokli mūsdienu skolās.  Bērni aicina savus izglītotājus mācīt viņus citādi, interesanti un aizraujoši, atbilstoši Interneta laikmeta IP.

http://www.youtube.com/watch?v=_A-ZVCjfWf8

Pielikumā ir MP3 fails "11klase-ZT" ar audio ierakstu no Latvijas labākās skolas labākās klases. Tā ir reportāža no mācību stundas, kur skolotājs dara savu darbu, proti,  "lasa lekciju", bet audzēkņi pacietīgi ļauj notikt "mācību procesam", savukārt darot "savus (ne)darbus", kam ar mācību procesu ir ļoti attāls sakars. Izrādās, ka pat ļoti labas skolotājas monologs nespēj piesaistīt audzēkņu uzmanību. Iespējams, ka pie vainas nav skolotājas monologs, bet mācību priekšmets ir izvēlēts neveiksmīgi. Tā vai citādi vecā IP darbojas neapmierinoši pat ļoti disciplinētā skolēnu auditorijā.

Ko bērni saprot ar jauno izglitības paradigmu (IP)???

Te dažas pārdomas, ko rosināja nesenās diskusijas ZRP birojā par nepieciešamo Izglītības reformu  saistībā ar rītdienas skolas modeli. Kāpēc skolās tik lielas problēmas ar elementāru disciplīnu?  Kāpēc bērni ar mirdzošām acīm kāri netver katru skolotāja vārdu? Bērni lūdz, citi pieprasa, lai skolās mācības organizētu atbilstoši Interneta laikmetam, interesanti, aizraujoši, iesaistoši.  Ko viņi īsti grib? Ko bērni saprot ar jauno izglitības paradigmu (IP)???




Visiem labi saprotams, ka  bērni nenokrīt no gaisa, vai, ka tie būtu ieradušies no citurienes. Viņi piedzimst un izaug mūsu acu priekšā, viņi izaug sabiedrībā, kādu viņiem sagādājuši vecāki un citi pieaugušie. Bērni vairumā intuitīvi uztvēruši pieaugušo radītās 21.gs. reālijas, tostarp elektroniskos medijus, kas  bērnus ielenkuši ciešā tvērienā. Bērni nezina, ko nozīmē jēdzieni "fails, bits vai baits", bet viņi pavisam droši "dzenā pa Internetu" pasakas, multenītes, melodijas, dziesmiņas, utt., izmantojot datorus un mobilās ierīces. Bez liekas domāšanas un pašsaprotami ir pieņemts fakts par  Interneta  neierobežotajām informatīvajām iespējām, jo visu, ko vien spējam iedomāties, ir dažu peles klikšķu attālumā.  Brīžiem nākas konstatēt faktu, ka elektroniskie mediji bērnus ietekmējuši  vairāk par viņu pašu vecākiem.

Kad bērnus 7-gadu vecumā aizved uz skolu, tad ātri vien viņi atskārš, ka skolā būšana ir viena garlaicīga padarīšana. Jo dienas, jo garlaicīgāk. Ja skolā būšana turpina praktizēt lielos vilcienos Viktorijas laikmeta Izglītības paradigmu (IP), tad nav vajadzīgi gadi, lai šī garlaicība no skolēnu puses pāraugtu dažāda dziļuma konfliktos ar skolas vidi. Tādā veidā bērni intuitīvi protestē pret arhaiskām 100-200 gadu vecām mācību metodēm, kas pašas par sevi savā būtībā ir bez vainas, tikai sabiedrība, kurai tās piemēro, vairs nedzīvo Viktorijas laikmetā (1837-1901), kad ātrākais saziņas līdzeklis bija pasta kariete. Situāciju neglābj tikko renovētā skolas ēka ar saules paneļiem uz jumta un stiklu pakešu logiem, ja  mācību process tiek organizēts ap "uz papīra drukātu grāmatu", kas vienmēr būs veca, kaut tikko atstājusi tipogrāfiju,  salīdzinājumā ar elektronisko grāmatu. Ja dominējošais akadēmiskās informācijas medijs būs minētā "papīra grāmata" un "runājošais skolotājs",  kas pats skolojies pirms 10-20 gadiem, tad visticamāk skolēnus nesasniegs  pēdējais  visjaunākais zinātnes vārds vai atklājums vien tāpēc, ka šos informācijas nesējus nevar "update" katras 24h. . Diemžēl nākas secināt, ka mūsdienu skola ir kļuvusi par placdarmu cīņām ar Viktorijas laikmeta IP, ko izcīna Interneta laikmeta bērni. Abas karojošās puses ir nogurušas, nelaimīgas un neapmierinātas ar savu pretinieku rīcību, jo abas puses šajās izglītības kaujās vadījušās vienīgi pēc labākajiem nodomiem. Finanšu līdzekļi un laiks ir iztērēti, bet sasniegtie izglītības rezultāti ir apšaubāmi. Sabiedrības locekļi kopumā ir lieli zaudētāji vecās IP un Interneta laikmeta auditorijas nesaderības dēļ.

Arī izglītotāji saprot, ka laikmets ir cits, ka kaut kas nav vairs tā kā agrāk. Taču sevi  izmainīt ir visgrūtāk, tāpēc mainīti tiek citi.  Tas ir pētījums par K-12 jauniešiem, kādi viņi ir un ko viņi sagaida no izglītotājiem un izglītības sistēmas. Videoklipā ļoti uzskatāmi parādīts, ko bērni saprot ar jauno izglītibas paradigmu (IP). Man šis klips iepatikās tāpēc, ka ļoti emocionāli un visai adekvāti raksturo stāvokli mūsdienu skolās.  Bērni aicina savus izglītotājus mācīt viņus citādi, interesanti un aizraujoši, atbilstoši Interneta laikmeta IP.



Pielikumā ir MP3 fails "11klase-ZT" ar audio ierakstu no Latvijas labākās skolas labākās klases. Tā ir reportāža no mācību stundas, kur skolotājs dara savu darbu, proti,  "lasa lekciju", bet audzēkņi pacietīgi ļauj notikt "mācību procesam", savukārt darot "savus (ne)darbus", kam ar mācību procesu ir ļoti attāls sakars. Izrādās, ka pat ļoti labas skolotājas monologs nespēj piesaistīt audzēkņu uzmanību. Iespējams, ka pie vainas nav skolotājas monologs, bet mācību priekšmets ir izvēlēts neveiksmīgi. Tā vai citādi vecā IP darbojas neapmierinoši pat ļoti disciplinētā skolēnu auditorijā.

Vispārējās izglītības finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam - NSS" stiprās puses un trūkumi

Faktiski pie presē plaši apspriestā Vispārējās izglītības finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam - NSS" analīzes tiek strādāts jau vairākus mēnešus. Tagad no šī brīža arī ikviens IKZK loceklis tika aicināts piedalīties NSS modeļa apspriešanā.  Katram IKZK loceklim ir iespēja aktīvi sadarboties citam ar citu, lai iegūtu pēc iepējas konsolidētāku viedokli par NSS modeli. Acīmredzami NSS modelim ir  gan savas stiprās puses, gan arī trūkumi, kas ir visai būtiski, spriežot  pēc vairākiem kritērijiem. Piem., viena lieta ir panākt taisnīgu skolotāja atalgojumu par ekvivalentu darbu dažāda lieluma skolās, bet cita lieta, kā novērst  NSS modeļa demotivējošo iedarbību uz  skolēnu vēlmi čakli mācīties. Nereti NSS modeļa darbība praksē saistīta ar sekmju līmeņa krišanos.  Tātad, modificējot un uzlabojot NSS-modeli, skolotāju atalgojuma izlīdzināšana dažāda lieluma skolās būtu tikai viena problēmas puse, kas saistīta ar šī modeļa lietošanu skolu finansēšanā.  Daudz lielāku ļaunumu nodara NSS modeļa  radītā skolas atkarība no skolēna. Skolotājs vairs nedrīkst objektīvi vērtēt skolēna zināšanas, jo tūlīt tiek piedraudēts ar aiziešanu uz citu skolu.

Domu rosināšanai zemāk ir  daži izraksti no  vēstulēm, kuri raksturo apspriežamo finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam - NSS".

"Esmu izanalizējusi vienas pamatskolas skolēnu dzīvesvietas.  Man nav skaidrs, kāpēc tiek deklarēts, ka vismaz jaunāko klašu skolēniem jānodrošina iespēja apgūt izglītību iespējami tuvu dzīvesvietai, tagad ESF projektā "Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrācija izglītībā" lielāko punktu skaitu kritērijā par pakalpojuma nodrošināšanas vietu piešķir gadījumā, ja pakalpojums tiek nodrošināts ne tālāk kā 5 km no saņēmēja dzīvesvietas, bet sākumskolas skolēnam seko tikai 0,75 skolēnu nauda (tā sauktie normētie skolēni). Tad runāsim un darīsim vienu! Mainīsim koeficientu sistēmu un lai sākumskolēniem seko 1,1 vai 1,2 normētās naudiņas. Šobrīd "pāri paliekošo" naudu (jo skolēnu skaits samazinās un Štāles kundze runā par to, ka vienam bērnam varētu sekot līdzi lielāka naudiņa) izmantosim, lai paaugstinātu šo sākumskolas koeficientu."

"Ieva skaļi sarunājās pa mobilo telefonu stundas laikā. Skolotājs vairs viņai nepievērsa uzmanību, tāpat kā viņa nepievērsa uzmanību skolotājam. Pirmo reizi skolotājs Mārtiņš aizrādīja, aicināja, runāja ar vecākiem, direktoru, brīdināja par Ievas sliktajām sekmēm, motivēja, biedēja - bet nekas nepalīdzēja. Drīz vien direktore paaicināja Mārtiņu uz pārrunām un pateica skolotājam, ka katrs skolēns, kas ir „pierakstīts” skolai, sev līdzi atnes 10 Ls - tātad algu Mārtiņam un direktorei. Direktorei ir vienalga, vai skolēns mācās vai nemācās, nāk uz skolu vai nenāk. Mārtiņam ir jāieliek visiem skolēniem vismaz četrinieks un jāliekas mierā, vai jāmeklē cita darba vieta..."

Zemāk daži Interneta avoti NSS modeļa sakarā, ko ieteica kādas mazas skolas (Skolēnu skaits N<100) direktors:

"Šodien pārlasot presi atdūros pret šo rakstu:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/375041-izm_sola_neveikt_izmainas_skolu_finansesanas_modeli

Tas laikam nozīmē, ka IZM neplāno neko mainīt NSS-modeļa sakarā, līdz ar to ieinteresēja citu skolotāju-direktoru viedokļi par šo modeli. Pameklēju internetā un secināju, ka mans domu gājiens ir tieši tāds pats, kā daudzu mazo skolu vadītāju, jo visi saka, ka šis modelis ir izdevīgs lielajām skolām:

http://lv.lv/?menu=doc&id=205330
http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/ne-visas-pasvaldibas-finansesanas-modelis-nauda-seko-skolenam-darbojas-veiksmigi
http://www.e-skola.lv/public/32837.html"

Kā būtiski uzlabot Vispārējās Izglītības sistēmu (VIS) un ko darīt ar mazajām lauku skolām?

UK: ... Saistībā ar  "Vispārējās Izglītības sistēmas (VIS) attīstība Latvijā" iztirzājām  ļoti aktuālus VIS jautājumus no dažādiem aspektiem. Es no diskusijas   secināju, lai kā arī necenstos IZM ierēdņi, meklējot vienu ideālo risinājumu visiem gadījumiem, piem., ko darīt ar mazajām lauku skolām, tik un tā no "centra" piedāvātie risinājumi nebūs ne optimāli, ne taisnīgi, ne ilgtspējīgi. Acīmredzot jāļauj pašvaldībām pašām kopā ar administratīvās teritorijas iedzīvotājiem  meklēt savus optimālos risinājumus. Savukārt no IZM puses vajadzētu norobežoties no detalizētu algoritmu izstrādes - nosakot tikai vadlīnijas (plašu rāmi) skolu organizatoriskajai struktūrai un finansēšanas modeli, piem., Nauda Seko Skolēnam - NSS, kas jau darbojas, bet kura darbību vajadzētu būtiski uzlabot.
Pat šāda tik ļoti loģiska NSS principa ieviešana skolu praksē var radīt visai lielu diferenci skolotāju atalgojumā par labu pilsētasskolām-fabrikām. Visticamāk, ka nevajadzētu deformēt valsts noteikto NSS principu atkarībā no ģeogrāfijas, ieliekot lauku bērnu skolu somās lielāku naudu no valsts budžeta. Taču likumdošanā būtu paredzami citi mehānismi, kā novirzīt papildus finanses  uz mazajām skolām - tas varētu būt pašvaldību un vecāku līdzfinansējums, juridisko personu ziedojumi, koeficienta (piem., 1,1-1,3) piemērošana skolotāju atalgojumam par darbu "tālajiem ziemeļiem", utl. , kā to darīja padomju laikos ar tālajām Ziemeļu teritorijām aiz polārā loka.

Mazo skolu (MS) kontekstā joprojām vēl netiekam vaļā no stereotipa, ka 1.-6.klases vecuma bērni nevar (nedrīkst) mācīties vienā grupā. Mēs joprojām lietojam jēdzienu "apvienotās klases", kur skolotājam 1-stundas 40 minūtes jāsadala strap 2, 3 vai, pasarg' Dievs, 6 klasēm, kur katrai klasei sanāk  - 40/6=6,7 min. Skolu-fabrikām alternatīvā pedagoģija balstās uz citiem pedagoģiskajiem principiem, kur skolēni paši cits citu apmāca un līdz ar to paši aktīvi mācās un nostiprina savas zināšanas (Bērni spēlē skoliņu). Skolotāja autoritārā loma iepretim 30-bērnu klasei, kas raksturīga  skolās-fabrikās, tiek transformēta uzsaudzīga mediatora lomu, kas dod ievirzi nodarbībai un uzmanīgi seko līdzi tās norisei. Skolotājs iejaucas tikai tad, kad radusies problēma, kad skolēni griežas pie viņa pēc palīdzības, kad radusies konfliktsituācija, utl. Šāds pašorganizējošs mācīšanās modelis tuvinās vecāku organizētai mājapmācībai, piem., Una Gavare ir mediators saviem 5 bērniem. Drustos ir tautskola ar 24 bērniem  1.-6.klases vecumā  - O.Rode par alternatīvo izglītību un vērtību krīzi sabiedrībā, kur cits citam palīdz mācīties. Ikšķilē darbojas Brīvā skola (tautskola) ar 14 bērniem - Gunta Ošeniece runā par alternatīvo pedagoģiju mazo skolu kontekstā.  Jūrmalas Alternatīvās skolas direktors Egils Blūms izklāsta priekšlikumu saistībā ar Alternatīvo skolu finansēšanas kārtību.

Aicinu būt draudzīgiem ar IKT un visādi veicināt e-formāta izglītības sistēmas nostiprināšanos valstī

UK:... Ļoti savlaicīgi un visādi atbalstāmi ir centieni uzlabot IKK locekļu iekšējo komunikāciju, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT). Taču IKT lietošana skar ne tikai partijas iekšējo dzīvi, bet tikpat lielā mērā skolas un izglītības sistēmu kopumā, kuru mēs pārstāvam. Būtu pavisam normāli, ka skolu un augstskolas sienās rosītos ļaudis, kuri visās jomās, jo sevišķi domāšanā, profesionālajā darbībā un laikmeta uztverē, apsteigtu vismaz par 3-5 gadiem to sabiedrības daļu, kas rosās uz ielām un tirgus laukumos. Taču gadās arī tā, ka lietas var nostāties  gluži otrādi. Skolnieki un studenti lieto Skype, iPod un iPhone tehnoloģijas, organizē audio- un videokonferences, bet IKK 1.sēdē man nācās dzirdēt klaji noraidošu viedokli pret IKT jauno iespēju izmantošanu  darbā. Viedoklis izskanēja no Rīgai ļoti attālas pamatskolas direktores – kaut kādi virtuālie diskusiju galdi neesot aktuāli, jo, raugi, neesot nekādas problēmas atbraukt  tos  200 km no attālās dzīves vietas uz diskusiju ZM, turklāt apsēsties  pie gruntīga gara koka galda. Vai tā ir varonība vai dīvainība?

Pieņemu, ka šāda negatīva attieksme pret IKT lietošanu izglītībā, kuru pārrauga cienījamie IKK locekļi, ir izņēmums. Turklāt 21.gs. Informācijas Sabiedrības (IS) izglītības paradigma jau ir pierādījusi, ka "Elektroniskā Grāmata - EG" nešaubīgi ir ieņēmusi dominējošo stāvokli kā akadēmiskās informācijas nesējs (Internets, visa veida diski un cita veida atmiņas ierīces, radio, TV) iepretim papīra formāta "Gūtenberga Grāmatai - GG", kura mums lieliski ir nokalpojusi vairāk kā 600 gadu un vēl turpinās kalpot, taču ne vairs dominējošajā stāvoklī. Vaska tāfelītes un pergamenta grāmatas savulaik tika plaši lietotas pat 3000 gadus ilgi, bet bija spiestas piekāpties p(papīra)-formāta GG, kas pakāpeniski pēc 1450.g.  izspieda pergamenta grāmatas un  kļuva par dominējošo mediju. Mainoties dominējošajam akadēmiskās informācijas nesējam neizbēgami kardināli un būtiski mainās arī izglītības paradigma, kuru ne visur sagaida ar atplestām rokām. Pretestība būtiski jaunām pārmaiņā ir dabiska parādība, jo nozīmē visuaptverošas kardinālas strukturālas izmaiņas izglītības sistēmā, kas no izglītības darbiniekiem pieprasa laikmets nevis IZM ierēdņi.

EG lietošana izglītība nozīmē pakāpenisku pašreizējo tradicionālo izglītošanas sistēmu "no koka soliem mūra mājās un turpu-šurpu braukāšanu kilometriem tālu" transformēt uz e-studijām, kas notiek sekmīgi tajās mācību iestādēs, kur skolotāji un profesori ir tam gatavi un izprot transformācijas neizbēgamību. Izrādās, ka IS jaunās izglītības paradigmas lielākie pretinieki ir izglītotāji akdēmiskajos cietokšņos un nevis izglītojamie, kuri uz ielām jau sekmīgi lieto gan Google un Skype, gan arī iPod, iPhone un iPad tehnoloģijas.

Ļoti efektīvs un pārliecinošs augstākās izglītības sistēmas reformu indikators būtu sasniegtais e-studiju līmenis augstskolā, cik lielā mērā studiju kursi jau ir transformēti no p-formāta (GG) uz e-formātu (EG). Turklāt to var precīzi izmērīt bez lielām grūtībām. Pāreja no studiju organizēšanas 600 gadus ieilgušajā p(apīra)-formātā, proti, ap un uz ierasto GG, uz e-formātu, proti, ap un uz EG, nav tikai akadēmiskās iestādes "fasādes remonts", bet īsta gara revolūcija un jaunās paradigmas ieviešana augstākajā izglītībā. Ne visi šīs revolūcijas dalībnieki saprot konsekvences, kuras iestāsies, p-mediju nomainot uz e(elektroniskajiem)-medijiem un izglītību organizējot e-formātā. Studiju restrukturizācija no p-formāta uz e-formātu ir lakmusa papīrs ne tikai profesūras akadēmiskajai kapacitātei, bet visas augstskolas akadēmiskajam potenciālam, ieskaitot arī administratīvo personālu. Vairums gadījumos šis rādītājs ne tuvu nav glaimojošs 20.g.s. akadēmiskajām autoritātēm, tāpēc arī pretestība ir tik liela no dažādām pusēm. Cilvēciski pilnīgi loģisks ir entuziasma trūkums šādai studiju sistēmas restrukturizācijai pirmām kārtām no profesūras puses, jo tas nozīmētu ieguldīt daudz lielāku darbu pret ierasto finansiālo atlīdzību, turklāt pakļaut savu akadēmisko autoritāti ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, augstam riskam, jo studiju darbs tiek padarīts ļoti caurspīdīgs un pieejams daudz plašākai auditorijai salīdzinājumā ar konkrēto akadēmisko studiju grupu dažu desmitu personu sastāvā. Pašreiz profesūras piesardzība pret e-studijām ir tikai intuitīvā līmenī, īsti nesaprotot, ko nozīmē paradigmu maiņa augstākajā izglītībā un jaunās iespējas piekļūt augstākās raudzes elektroniskajiem studiju materiāliem (ESM), kurus publicējušas MIT, Yale-, Harvard- u.c. pasaules vadošās (lasi, ASV) universitātes, piem.,:

http://www.khanacademy.org/;

http://academicearth.org/courses/thermodynamics--kinetics;

http://www.itl.nist.gov/div898/handbook/;

http://ocw.mit.edu/OcwWeb/web/home/home/index.htm#;

http://www.openculture.com/2008/10/yale_open_courses_the_new_lineup.html;

http://www.wolframalpha.com/

utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt.

Studenti ir jau novērtējuši modernos ESM un iegūstamo augstas raudzes augstāko izglītību ārpus Latvijas. Tāpēc tiek kravātas ceļa somas studijām ārzemju universitātēs. Studiju e-formāta gadījumā pasaules vadošās universitātes kļūst par mūsu valsts universitāšu tiešiem konkurentiem. Konkurence kļūst jo nesaudzīgāka, jo vairāk atvērtas kļūst Latvijas augtskolas. To zināmā mērā arī parāda Webometrics rangu indikatori, kur pēc vienotas metodikas (Berlīnes principi, 2006) tiek salīdzinātas 12000 augstākās mācību iestādes no visas pasaules. Slēpšanās akadēmiskajos mūros un turēšanās pie iemīļotās GG-tehnoloģijas vai arī turpmākas augstākās izglītības organizēšanas p-formātā nu nekādi nepalīdzēs Latvijai ne noturēt, kur nu vēl paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti, ne arī pasargāt Latvijas augstskolas no ne visai glaimojošajiem izglītības kvalitātes rangu indikatoriem (World rank).

Pārdomas gribu beigt ar aicinājumu visiem IKK locekļiem būt draudzīgiem ar IKT un visādi veicināt e-formāta izglītības sistēmas nostiprināšanos valstī. Nemaz nav tik slikta doma diskutēt pie virtuālā diskusiju galda tai vietā, lai nobrauktu 200-300km un apsēstos ZM pie koka galda. Būsim paši tālredzīgi saimnieki savās skolās ar laikmeta izjūtu, proti, labās IKT prakses nesēji saviem skolniekiem un studentiem, jo audzināšanas darbs ar savu paraugu ir visiedarbīgākais.

Plaša e-studiju izmantošana augstskolās joprojām vēl nav kļuvusi par tradicionālu praksi

Ļoti efektīvs un pārliecinošs augstākās izglītības sistēmas reformu indikators būtu sasniegtais e-studiju līmenis augstskolās, cik lielā mērā studiju kursi jau ir transformēti no papīra-formāta (GG) uz elektronisko-formātu (EG). Turklāt to var precīzi izmērīt bez lielām grūtībām. Pāreja no studiju organizēšanas 600 gadus ieilgušajā p(apīra)-formātā, proti, ap un uz ierasto GG, uz e-formātu, proti, ap un uz EG, nav tikai akadēmiskās iestādes "fasādes remonts", bet īsta gara revolūcija un jaunās paradigmas ieviešana augstākajā izglītībā. Ne visi šīs revolūcijas dalībnieki saprot konsekvences, kuras iestāsies, p-mediju nomainot uz e(elektroniskajiem)-medijiem un izglītību organizējot e-formātā. Studiju restrukturizācija no p-formāta uz e-formātu ir lakmusa papīrs ne tikai profesūras akadēmiskajai kapacitātei, bet visas augstskolas akadēmiskajam potenciālam, ieskaitot arī administratīvo personālu.

Vairums gadījumos šis rādītājs ne tuvu nav glaimojošs 20.g.s. akadēmiskajām autoritātēm, tāpēc arī pretestība ir tik liela no dažādām pusēm. Cilvēciski pilnīgi loģisks ir entuziasma trūkums šādai studiju sistēmas restrukturizācijai pirmām kārtām no profesūras puses, jo tas nozīmētu ieguldīt daudz lielāku darbu pret ierasto finansiālo atlīdzību, turklāt pakļaut savu akadēmisko autoritāti ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, augstam riskam, jo studiju darbs tiek padarīts ļoti caurspīdīgs un pieejams daudz plašākai auditorijai salīdzinājumā ar konkrēto akadēmisko studiju grupu dažu desmitu personu sastāvā. Pašreiz profesūras piesardzība pret e-studijām ir tikai intuitīvā līmenī, īsti nesaprotot, ko nozīmē paradigmu maiņa augstākajā izglītībā un jaunās iespējas piekļūt augstākās raudzes elektroniskajiem studiju materiāliem (ESM), kurus publicējušas MIT, Yale-,Harvard- u.c. pasaules vadošās (lasi, ASV) universitātes, piem.,:

http://www.khanacademy.org/;

http://academicearth.org/courses/thermodynamics--kinetics;

http://www.itl.nist.gov/div898/handbook/;

http://ocw.mit.edu/OcwWeb/web/home/home/index.htm#;

http://www.openculture.com/2008/10/yale_open_courses_the_new_lineup.html;

http://www.wolframalpha.com/

utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt.

Studenti ir jau novērtējuši modernos ESM un iegūstamo augstas raudzes augstāko izglītību ārpus Latvijas. Tāpēc tiek kravātas ceļa somas studijām ārzemju universitātēs. Studiju e-formāta gadījumā pasaules vadošās universitātes kļūst par mūsu valsts universitāšu tiešiem konkurentiem. Konkurence kļūst jo nesaudzīgāka, jo vairāk atvērtas kļūst Latvijas augtskolas. To zināmā mērā arī parāda Webometrics rangu indikatori, kur pēc vienotas metodikas (Berlīnes principi, 2006) tiek salīdzinātas 12000 augstākās mācību iestādes no visas pasaules. Slēpšanās akadēmiskajos mūros un turēšanās pie iemīļotās GG-tehnoloģijas vai arī turpmākas augstākās izglītības organizēšanas p-formātā nu nekādi nepalīdzēs Latvijai ne noturēt, kur nu vēl paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti, ne arī pasargāt Latvijas augstskolas no ne visai glaimojošajiem izglītības kvalitātes rangu indikatoriem (World rank).""