Ko bērni saprot ar jauno izglitības paradigmu (IP)???

Te dažas pārdomas, ko rosināja nesenās diskusijas ZRP birojā par nepieciešamo Izglītības reformu  saistībā ar rītdienas skolas modeli. Kāpēc skolās tik lielas problēmas ar elementāru disciplīnu?  Kāpēc bērni ar mirdzošām acīm kāri netver katru skolotāja vārdu? Bērni lūdz, citi pieprasa, lai skolās mācības organizētu atbilstoši Interneta laikmetam, interesanti, aizraujoši, iesaistoši.  Ko viņi īsti grib? Ko bērni saprot ar jauno izglitības paradigmu (IP)???




Visiem labi saprotams, ka  bērni nenokrīt no gaisa, vai, ka tie būtu ieradušies no citurienes. Viņi piedzimst un izaug mūsu acu priekšā, viņi izaug sabiedrībā, kādu viņiem sagādājuši vecāki un citi pieaugušie. Bērni vairumā intuitīvi uztvēruši pieaugušo radītās 21.gs. reālijas, tostarp elektroniskos medijus, kas  bērnus ielenkuši ciešā tvērienā. Bērni nezina, ko nozīmē jēdzieni "fails, bits vai baits", bet viņi pavisam droši "dzenā pa Internetu" pasakas, multenītes, melodijas, dziesmiņas, utt., izmantojot datorus un mobilās ierīces. Bez liekas domāšanas un pašsaprotami ir pieņemts fakts par  Interneta  neierobežotajām informatīvajām iespējām, jo visu, ko vien spējam iedomāties, ir dažu peles klikšķu attālumā.  Brīžiem nākas konstatēt faktu, ka elektroniskie mediji bērnus ietekmējuši  vairāk par viņu pašu vecākiem.

Kad bērnus 7-gadu vecumā aizved uz skolu, tad ātri vien viņi atskārš, ka skolā būšana ir viena garlaicīga padarīšana. Jo dienas, jo garlaicīgāk. Ja skolā būšana turpina praktizēt lielos vilcienos Viktorijas laikmeta Izglītības paradigmu (IP), tad nav vajadzīgi gadi, lai šī garlaicība no skolēnu puses pāraugtu dažāda dziļuma konfliktos ar skolas vidi. Tādā veidā bērni intuitīvi protestē pret arhaiskām 100-200 gadu vecām mācību metodēm, kas pašas par sevi savā būtībā ir bez vainas, tikai sabiedrība, kurai tās piemēro, vairs nedzīvo Viktorijas laikmetā (1837-1901), kad ātrākais saziņas līdzeklis bija pasta kariete. Situāciju neglābj tikko renovētā skolas ēka ar saules paneļiem uz jumta un stiklu pakešu logiem, ja  mācību process tiek organizēts ap "uz papīra drukātu grāmatu", kas vienmēr būs veca, kaut tikko atstājusi tipogrāfiju,  salīdzinājumā ar elektronisko grāmatu. Ja dominējošais akadēmiskās informācijas medijs būs minētā "papīra grāmata" un "runājošais skolotājs",  kas pats skolojies pirms 10-20 gadiem, tad visticamāk skolēnus nesasniegs  pēdējais  visjaunākais zinātnes vārds vai atklājums vien tāpēc, ka šos informācijas nesējus nevar "update" katras 24h. . Diemžēl nākas secināt, ka mūsdienu skola ir kļuvusi par placdarmu cīņām ar Viktorijas laikmeta IP, ko izcīna Interneta laikmeta bērni. Abas karojošās puses ir nogurušas, nelaimīgas un neapmierinātas ar savu pretinieku rīcību, jo abas puses šajās izglītības kaujās vadījušās vienīgi pēc labākajiem nodomiem. Finanšu līdzekļi un laiks ir iztērēti, bet sasniegtie izglītības rezultāti ir apšaubāmi. Sabiedrības locekļi kopumā ir lieli zaudētāji vecās IP un Interneta laikmeta auditorijas nesaderības dēļ.

Arī izglītotāji saprot, ka laikmets ir cits, ka kaut kas nav vairs tā kā agrāk. Taču sevi  izmainīt ir visgrūtāk, tāpēc mainīti tiek citi.  Tas ir pētījums par K-12 jauniešiem, kādi viņi ir un ko viņi sagaida no izglītotājiem un izglītības sistēmas. Videoklipā ļoti uzskatāmi parādīts, ko bērni saprot ar jauno izglītibas paradigmu (IP). Man šis klips iepatikās tāpēc, ka ļoti emocionāli un visai adekvāti raksturo stāvokli mūsdienu skolās.  Bērni aicina savus izglītotājus mācīt viņus citādi, interesanti un aizraujoši, atbilstoši Interneta laikmeta IP.



Pielikumā ir MP3 fails "11klase-ZT" ar audio ierakstu no Latvijas labākās skolas labākās klases. Tā ir reportāža no mācību stundas, kur skolotājs dara savu darbu, proti,  "lasa lekciju", bet audzēkņi pacietīgi ļauj notikt "mācību procesam", savukārt darot "savus (ne)darbus", kam ar mācību procesu ir ļoti attāls sakars. Izrādās, ka pat ļoti labas skolotājas monologs nespēj piesaistīt audzēkņu uzmanību. Iespējams, ka pie vainas nav skolotājas monologs, bet mācību priekšmets ir izvēlēts neveiksmīgi. Tā vai citādi vecā IP darbojas neapmierinoši pat ļoti disciplinētā skolēnu auditorijā.