U.K. ir fizikas zinātņu doktors (Dr.Phys.), savas profesionālās darbības pētnieka un augstskolu pedagoga karjeras laikā ir vadījis Latvijas Universitātes (LU) zinātniski pētniecisko laboratoriju (CFI) un mācību katedru (PPF), bijis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) mācību spēks. U.K. ir bijis studiju programmas direktors LU PPF sarežģītā laika posmā (1996/97), kad tika restrukturizēta padomju sistēmas augstākā izglītība pēc Rietumu parauga, un vadījis studiju programmu restrukturizāciju LPA (piem., TEMPUS projekta ietvaros, 1997-2001). Proti, ir izstrādātas studiju programmu Curriculum, veicis to akreditēšanu un vadījis studiju darbu minēto studiju programmu ietvaros. Šajā sakarā ir pāri par 80 publicētu darbu augstskolu pedagoģijā, un ap 60 publicētu darbu dabas zinātnēs, piem., siltumfizikā, kā arī apt. 50-60 darbu citās nozarēs, tostarp tiesību zinātnēs, arī ceļojumu apraksti. U.K. darba mūžs pilnībā veltīts zinātnei un izglītības jautājumu risināšanai, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) ieviešanai mācību darbā, jo sevišķi, augtskolās.
U.K. gadu desmitiem ir paudis savu redzējumu par Latvijas izglītības sistēmu (LIS), kas nereti ir nonācis opozīcijā ar valdošo viedokli gan akadēmiskajās, gan politiskajās aprindās. Hipertrofētais augstskolu un koledžu skaits Latvijā joprojām ir neadekvāti augsts - tas sasniedzis ap 60 vienības. Šāds augstāko izglītības iestāžu skaits sadrumstalo gan studentu apmācībā iesaistītos mācību spēkus, gan akadēmisko infrastruktūru. Šo iemeslu dēļ notiek studiju programmu dublēšanās (ap 300 programmām no 960 kopā), akadēmisko prasību pazemināšanās augtskolu konkurences dēļ un līdz ar to augstskolu akadēmiskā potenciāla noplicināšana. Visa tā rezultātā augstākās izglītības kvalitāte strauji krītas, diemžēl arī inženiertehniskajās nozarēs, kuru vēl nesen varēja uzskatīt par apmierinošu. Izglītības un Zinātnes ministrijai (IZM) kā izglītības procesu virzītājai valstī jāveltī liela uzmanība visu pakāpju izglītības iestāžu restrukturizācijai. Dienas kārtībā ir mazās pagastu-novadu skolas, kurām draud likvidācijas briesmas skolēnu demogrāfiskā minimuma dēļ, tāpat būtiski uzlabojama vidējās profesionālās un augstākās izglītības organizatoriskā struktūra un daudzviet arī infrastruktūra. Jaunā izglītības paradigma prasa attīstīt mūžizglītību ne kā īpašu fenomenu, bet gan kā loģisku ikviena valsts pilsoņa izglītības procesu sastāvdaļu, kas seko formālajai izglītībai. Visu līmeņu izglītības procesi tiek balstīti uz IKT plašu izmantošanu skolās, Interneta resursu un citu elektronisko mediju lietošanu ikdienas darbā un gaitās.
Sabiedriski politiskajā jomā U.K. turpat 18 gadus ir bijis Latvijas Zemnieku savienības (LZS) biedrs kopš 1993.gada. Kāpēc tajā tālajā laikā izvēle krita uz LZS? Lielu lomu nospēlēja Latvijas valsts prezidenta Dr. K.Ulmaņa un un fizikas prof. J.Miķelsona autoritāte, kas bija mans Kvantu mehānikas skolotājs studiju gados Latvijas Universitātē (LU) un kas uzaicināja mani pievienoties viņa vadītajai LZS Latvijas Universitātes nodaļai. Tāpēc visus šos daudzos gadus nemainīgi esmu sabijis kā LZS Rīgas Centra rajona LU nodaļas biedrs, kuru daudzus gadus arī vadīja tās dibinātājs prof. J.Miķelsons, kamēr vien to atļāva viņa veselības stāvoklis. Ilgus gadus U.K. nebija centies ieņemt kādus augstākus amatus partijā, jo vienmēr atradis daudz darāmā arī ierindas biedra statusā. U.K. starplaikā ir vadījis vairākas sabiedriskās organizācijas, t.sk., LU kooperatīvo sabiedrību “Misas Lauki” turpat 12 gadus. Taču ar 2009./10.gg. pēc krīzes iestāšanās valstī U.K. izšķīrās par aktīvāku darbību politikā, jo valstij bija pienākuši patiešām grūti laiki un ikvienam tad jānāk palīgā, proti, jāskatās, kur roku pielikt - kā situāciju stabilizēt un kā uzlabot neapskaužamo un depresīvo noskaņojumu sabiedrībā. Vairāk par U.K. politiskajām nostādnēm un principiem var lasīt citā dokumentā, kas tika sastādīts pirms 10.Saeimas vēlēšanām. Ģimenes apstākļu dēļ U.K. pašreiz ir apturējis savu sabiedriski politisko darbību, lai visu savu laiku varētu veltīt profesionālo jautājumu risināšanai.
U.K. ir precējies ar Ligitu Kanderi (ex Laura), ar kuru kopā izaudzināti 5 bērni – Reinis (1973), Mārtiņš (1974), Kristiāna (1976), Evelīna (1981) un Kārlis (1991). Bērnu audzināšanā nav izmantotas kādas īpašas pedagoģiskās metodes, bet audzināti ar vecāku personīgo paraugu un dabas dotu intuīciju, daudz ir palīdzējušas Omammas un Opapi no abu vecāku pusēm gan ar padomu, gan arī ar "materiāli-tehnisko bāzi". Četri bērni piedzima padomju laikos, tos izaudzināt bez vecvecāku palīdzības visticamāk būtu bijis gandrīz neiespējami. Paldies viņiem par to, jo īpaši Ligitas mammai Margai (1926), kas vēl joprojām seko līdzi mazbērnu gaitām.
Droši varat kontaktēt ar mani, zvanot, vai rakstot, vai klātienē uzrunājot, ja vien Jums ir sajūta, ka es varētu būt noderīgs ar savu padomu. Mans tel.: 29564107, e-pasts: uldis.kanders@gmail.com .
