Par nākotnes Skolu Mākonī, kuras akadēmiskā informācija un elektroniskie mācību līdzekļi nāk no "Cilvēces Kolektīvā Prāta"

Par nākotnes Skolu Mākonī, kuras akadēmiskā informācija un elektroniskie mācību līdzekļi nāk no "Cilvēces Kolektīvā Prāta"

Es laiku pa laikam iegriežos TED.COM vietnē, kur pasaules viedākie prāti dalās ar savām domām un pasaules redzējumu. Izglītības laukā  man tur ir tādas autoritātes kā Sugata Mitru, Salman Khan un Sir Ken Robinson. Burtiski veldzējos ar "TED talks - TED sarunu" klausīšanos. TED.COM vietnē tiek diskutēts par visdažādākajiem tematiem.  Vai  Tevi varētu ieinteresēt 18 minūtēs noklausīties Visuma un mūsu Zemes vēsturi - Kā tas ir iespējams? Aicinu noskatīties šo rullīti - finālā nonākam pie Cilvēces Kolektīvā Prāta, kam vajadzētu kļūt par Mākoņa-Skolas kodolu.

David Christian: The history of our world in 18 minutes

Zemāk Tu atradīsi kaut ko no manām pārdomām, kur un kā vajadzētu virzīties  Latvijas izglītības sistēmai. Tagad, kad e-studijas kļuvušas par augstskolas ikdienu, vajadzētu kardināli mainīties visam studiju procesam, no Victorian age schooling uz Internet based education. Akadēmiskajiem mūriem un profesoriem ar parūkām vajadzētu spēlēt arvien mazāku lomu mācību procesā, tradicionālo "lekciju lasīšanu" aizvietojot ar aktīvu studentu un profesūras komunikāciju (forumi, aptaujas, viktorīnas, balsošanas, testi, uzdevumi, etc) Interneta mākonī (i-Cloud).

Par nākotnes Uni modeļiem var atrast daudzas vērā ņemamas vīzijas, kurās kā  jaunās Uni galvenā iezīme parādās "institūcija bez tradicionālajiem akadēmiskajiem (vieliskajiem un mentālajiem) mūriem". Nākotnes Uni ir institūcija, kuras dominante atrodas mākonī (in Cloud) - tur, kur glabājas cilvēces kolektīvā prāta gudrības. Te es gribu pieminēt tādu vizionāru un praktiskā darba darītāju, kā  Peter Drucker. "Menidžementa ģēnijs Pēteris Druckers pavisam droši prognozē, ka mūsdienu universitātes savā pašreizējā organizatoriskajā formā 10-20 gadu laiku izzudīs un kļūs par reliktiem izglītības sitēmā.  No doubt, some education was going on, but the question nagged: Is this an efficient setup for improving young minds? Not very, according to Drucker. "Today's buildings are hopelessly unsuited and totally unneeded," he said. Satellites and the Internet can easily make classrooms obsolete." 

i-Cloud Uni modeļa sakarā noteikti jāpiemin indieši izcelsmes zinātnieks  Sugata Mitra, miljoniem bērnu izglītotājs. Viņš ir arī pasaules flagmanis e-studiju jomā. Cits e-studiju ģēnijs Salman Khan   ir izstrādājis  tūkstošiem  videolekciju skolām un augstskolām. Humānists un individuālās pieejas aizstāvis  Sir Ken Robinson iestājas par indiduālu pieeju katram bērnam, jo pat vienā ģimenē nevar atrast divus vienādus bērnus, etc. Šie ļaudis aktīvi iestājas par nākotnes Skolas modeli i-Mākonī, kur jaunais cilvēks iespējami agri jau 20-25 gadu vesumā tiek sagatavots darba tirgum. Jaunietis, kurš agri uzsācis darba gaitas, nekādā gadījumā netiek atrauts no tālākas garīgas pilveidošanā. Modernā skola ar Interneta resursiem veicina ļoti precīzi virzītu jaunieša tālākizglītību kontekstā ar darba gaitām. Ikkatram ir iespēja turpināt savu izglītošanos visa mūža garumā. Šajā sakarā gribu pieminēt viedo Steve Jobs novēlējumu  Stenfordas Uni doktorantiem 2005.g. izlaidumā: "''Stay Hungry. Stay Foolish." It was their farewell message as they signed off. Stay Hungry. Stay Foolish. And I have always wished that for myself. And now, as you graduate to begin anew, I wish that for you."  "Stay Hungry. Stay Foolish" es rakstīju pirms gadiem (28.08.2011) Profesionālās izglītības sistēmas (PIS) strukturālo reformu sakarā. Savukārt AIS strukturālās reformas varētu virzīt vienīgi tā augstskolu  profesūras daļa, kuru vēl nav pametusi šī urdošā "Stay Hungry. Stay Foolish" sajūta un kas izglītošanas darbu vēl nav pārvērtuši par burkānu audzēšans rutīnu.

Ja ļaudis studē studēšanas dēļ vai tāpēc, ka nespēj atrast savu vietu darba tirgū, tad pastāv liels risks pārvērst izglītošanos procesu par absurdu. Vecās Eiropas valstīs daudzi jaunie cilvēki  studē pāri pusmūžam līdz 30-35 gadu vecumam, vēl joprojām neuzsākot pastāvīgas darba gaitas. Daudzos gadījumos šāda studēšana beidzas ar to, ka  lepojamies ar 2-3 augstskolu diplomiem, bet nespējam atrast savu vietu darba tirgū. Visa Eiropa sirgst ar 25-35 gadus vecu "jauniešu" bezdarba problēmu, kas uzskatāma par tradicionālās izglītības sistēmas (Victorian age schooling) krahu. Spānijā augsti izglītotu jauniešu bezdarbs jau sasniedzis 56%-līmeni, Grieķijā - ap 43%, kur vēl tālāk, kāpēc turpināt šāda veida izglītošanos? Faktiski lielākā problēma, kas neļauj strukturāli reformēt tradicionālo izglītības sistēmu, ir daudzskaitlīgā profesūra, kas izglītības iestādes pārvērtušas par sociālo funkciju pildošām institūcijām, kur patverties gan veciem ļaužiem, gan jauniem ļaužiem, kuri nevar atrast vietu darba tirgū. To ļoti spilgti izgaismoja "Rektoru padomes" reakcionārā uzvedība "Ķīļa reformu" laikā. Neesmu Ķīļa advokāts, bet viņa drosmi un uzdrīkstēšanos sacelties pret konservatīvo augstkolu profesūru nedrīkst nepamanīt un nenovērtēt. Ķīlis runāja par idejām, kuras jau gadiem ilgi tiek apspriestas www.ted.com forumos. Ja izglītības sistēma nenodrošina jaunieša pievienošanos darba tirgum 20-25 gadu vecumā, tad kaut kas šajā sistēmā ir jākoriģē. Protams, iespējami agrāka iekļaušanās darba tirgū notiek kontekstā ar mūžizglītības pasākumiem, kuri katrā konkrētā gadījumā netiek kaut kā abstrakti izdomāti, bet kuri izriet no aktuālajām problēmām ikviena strādājošā darba vietā. Labums slēpjas apstāklī, ka šīs problēmas nākas steidzami risināt, tāpēc tās ir ļoti motivējošas tālākizglītoties.