Kaut kas no diskusijas "Sveiciens zinību dienā!"

Nu jau gada garumā man ir izveidojies labs un lietišķs personiskais kontakts ar Andri Safiru, kuram ir milzīgi plašs redzesloks par šīs pasaules fenomeniem un tikpat plašs ietekmīgu draugu loks. Arī pats Andris ir ietekmīgs filozofs jo sevišķi par izglītības jautājumiem, kādus 21-gs dēvē par influenceriem. Mūsu diskusijās ir ticis daudzkārt apspriesta jaunā kopetenču izglītības reforma Skola2030. Šajā sakarā mums ir radušies vairāki problēmjautājumi par 3-līmeņu matemātikas mācīšanu skolās saskaņā ar Skola2030, kuru risināšanā Andris ir iesaistījis zinātniekus – smagsvarus, tādu kā, piem., Hariju-T. Zemāk īss fragments no no garu garās diskusijas “Sveiciens zinību dienā!”

Andris Safirs:

Pan Professor! Protams, piekrītu, ka izglītošana un audzināšana ir savstarpēji saistīti procesi, taču, ja būs lemts pāriet uz pārsvarā distanciētu apmācību, tad šī saikne partrūks un viss audzināšanas slogs pilnībā uzgulsies uz vecāku/ģimenens pleciem. Man par skolu ir vislabākās atmiņas, jo mums tiešām, ar retiem izņēmumiem, bija  brīnišķīgi skolotāji, kurus  no visas Latvijas bija sapulcējusi Rīgas 39. vidusskolas (tagad Juglas gimnāzija) direktore I.Bitlere . 

Cik zinu, ne visiem ir tik patīkamas atmiņas par skolas laikiem, piem.,  

AVON IZ KLASA 

NAŠI DETI. 

Taču ar mani tā nebija. Vēl viena lieta - audzināšanu nevajadzētu jaukt ar "smadzeņu skalošanu" ar kuru nodarbojās padomju skolā sākot no oktobrēniem līdz komjauniešiem ieskaitot (ceru, kaa kļūdos , taču neizslēdzu, ka arī tagad notiek kaut kas tamlīdzīgs, tikai uz citas ideoloģiskās bāzes ). 

Bet tas, ka izglītības problēmas ir vismaz apspriešanas vērtas, tas ir "klīnisks" fakts, mani vienīgi mulsina dažu manu kursa biedru, kuri strādā skolās, viedoklis, ka "nav ko tukšus salmus kult - tik un tā nekas nemainīsies". Vai tiešām? Atceros Atmodas laika saukli :"Kas tad, ja ne mēs? Kad tad, ja ne tagad?" Nepiekrītat? 

IELŪGUMS UZ  RFC&VISC ZOOM sapulci, 21.01.2021   plkst. 10.00

Labdien, Kolēģi,

izklausīsies mazliet šokējoši, ja teikšu, ka covids ir labais. Paradoksāli, bet covida laiks mums atnesis tik daudzas jaunas tehnoloģiskas iespējas komunicēt un sadarboties, kas citkārt būtu prasījis daudzus garus gadus, turklāt vēl pārvarot milzīgas psiholoģiskās barjeras. Piem., ZOOM platforma vien dod iespējas sapulcēties līdz 100 dalībniekiem no visas pasaules, rīkot konferences, apspriedes un sapulces, pilvērtīgi apspriest un izdiskutēt aktuālus un komplicētus tematus pat pārspējot klātienes pasākuma iespējas.

Rīgas Fotonikas Centra (RFC) citkārt regulārais klātienes seminārs šoreiz tiek rīkots kā  RFC&VISC ZOOM sapulce, 21.01.2021 ar sākumu plkst.10.00. Pasākuma namatēvs ir RFC CEO Vidvuds, kurš  ir norīkojis Uldi par pasākuma moderatoru. Savukārt VISC kolēģis Jānis būs galvenais referents, kura uzdevums ir formulēt jaunās kompetenču izglītības reformas problēmjautājumus un uzaicināt RFC zinātniekus piedalīties šo jautājumu risināšanā. No pārējiem  semināra  dalībniekiem, skolotājiem un zinātniekiem, tiek sagaidīta aktīva līdzdalība diskusijā un dalīšanās ar savu pieredzi izglītības jomā. Seminārā apspriežamie dokumenti ir atrodami šeit.

Zemāk ir atrodams Vidvuda uzaicinājums piedalīties semināra darbā, izmantojot hipersaiti vai sapulces ID un paroli. Bez tam vēl ir iespēja piezvanīt semināram un līdzvērtīgi piedalīties pasākumā pat tad, ja neatrodamies savā darba kabinetā pie datora, bet kabatā ir telefons. RFC biedriem, kuri sinhronizējuši sava GOOGLE konta kalendāru ar RFC kalendāru, vajadzētu atrast šādu  jau automātiski ieplānotu šī pasākuma ikonu ar visiem ZOOM rekvizītiem - 

Pietiek uzklikšķināt uz notikuma ikonas. Manā kalendārā, att. augstāk, vienlaicīgi redzami 3 notikumi, no kuriem "zilais" ir manuāli ieplānots.

Topic: Sadarbība starp Rīgas Fotonikas centru un IZM VISC

Time: Jan 21, 2021 10:00 AM Helsinki

 

Join Zoom Meeting

https://us02web.zoom.us/j/87224706285?pwd=cmI3REZYYlNKMFYwU3ZTdkRZSWk4UT09

 

Meeting ID: 872 2470 6285

Passcode: 428439

One tap mobile

+37163031888,,87224706285#,,,,*428439# Latvia

+37163031808,,87224706285#,,,,*428439# Latvia

 

Dial by your location

        +371 6303 1888 Latvia

        +371 6303 1808 Latvia

        +1 346 248 7799 US (Houston)

        +1 669 900 6833 US (San Jose)

        +1 929 205 6099 US (New York)

        +1 253 215 8782 US (Tacoma)

        +1 301 715 8592 US (Washington D.C)

        +1 312 626 6799 US (Chicago)

Meeting ID: 872 2470 6285

Passcode: 428439

Uz drīzu saredzēšanos ZOOMā, 21.01.2021,

Cieņā, UK.

Arī augstskolas atzīst, ka kopš 11.gadsimta, kad pirmie studenti pulcējās Oksfordā un Boloņā, universitātes nav daudz mainījušās.

Arī augstskolas atzīst, ka kopš 11.gadsimta, kad pirmie studenti pulcējās Oksfordā un Boloņā, universitātes nav daudz mainījušās.

Potenciālie Latvijas augstskolu studenti balso ar savām kājām, aizbraucot studēt uz veco Eiropu, daudzreiz arī uz ASV. To es varu apgalvot arī no savas personiskās pieredzes, kuram 2 bērni savu augstākās izglītības karjeru veidojuši prestižās ASV augstskolās, bet viens Cīrihes ETH, kas ir 3.-labākā Eiropā tūlīt aiz Oksfordas un Kembridžas. Pilnīgi bez jebkādām pretenzijām pret savu AlmaMater (LU), ar smagu sirdi vēroju vairums reakcionāros Rektoru padomes locekļus, cik vienoti viņi metās plosīt izglītības jomas revolucionāru R.Ķīli - neprot komunicēt, nepareiza metodoloģija, etc. Rektoru padome uzvarēja, R.Ķīlis ir prom, un nu jau atkal var mierīgi žūžināt ierastajā lietu kārtībā. Ne jau es izgudroju, ka augstskolu profesūra ir sabiedrības viskonservatīvākā daļa, kuras inerce mērama daudzos simtos gadu. Zināms gandarījums, ka manas Alma mater - LU mācību darba vadītāji ir lietas kursā par MOOC (Massive Open Online Courses), paši uzsākuši MOOC praksi. Tikām runājuši par MOOC-iem un par Stanford Uni iniciatīvām, uzsākot MOOC-u kustību 2008.g. un žurnāla IR rakstu "Apvērsums skolā". Tagad ar zināmu gandarījumu varu teikt, ka žurnāls  IR turpina ar šī gada pirmo numuru iesākto izglītošanas darbu, laiku pa laikam izgaismojot jaunās tendences augstākās izglītības jomā. Tās ir idejas, kuras es savulaik aktīvi popularizēju  RVT Skolotāju blogā, kas tika iecerēts kā elektroniskā platforma, kur izpausties 200 RVT skolotājiem. 

Žurnāla IR raksts "Izglītības revolucionāre" rāda, kur virzīt Latvijas Augstākās Izglītības sistēmas (LAIS) strukturālās reformas, lai Latvijas augstskolas  pārstātu funkcionēt kā sociālās aprūpes iestādes. Cik noprotu, tad LU Datorikas fakultāte jau ir kļuvusi par flagmani LAIS pārstrukturēšanas procesos un rāda labās prakses paraugu arī citām augstskolām. Ieskatam zemāk citāts no IR raksta "Izglītības revolucionāre":

""Tagad, kad pagājuši divi gadi, kopš pasaulei pārvēlusies sajūsma par MOOC iespējām, Udacity atradis savu nišu - tas piedāvā lekciju kursus, kas saistīti gandrīz tikai ar dabaszinātnēm un modernajām tehnoloģijām. Udacity izvēlējies arī attālināties no prestižo augstskolu piedāvājuma un lekcijas gatavo paši kopā ar lektoriem, kuri nereti nemaz nav profesori vai akadēmiķi. Secinot, ka daudzi augstskolu absolventi, par spīti milzīgajiem resursiem, kas ieguldīti izglītībā, nav sagatavoti darba tirgum, Udacitynolēma sniegt praktiskas zināšanas. Arī augstskolas atzīst, ka kopš 11.gadsimta, kad pirmie studenti pulcējās Oksfordā un Boloņā, universitātes nav daudz mainījušās. Līdz pat nesenai pagātnei studenti klausījās lekcijas auditorijā, kurā pasniedzējs runāja ar saviem studentiem. Nejautājot, vai stāstītais kādu interesē.""

«Uzskatu, ka tradicionālā skolas struktūra ir cietusi sakāvi,» saka skolas direktors. «Tas nenozīmē, ka tā jālikvidē. Mēs to tikai ...»

«Uzskatu, ka tradicionālā skolas struktūra ir cietusi sakāvi,» saka skolas direktors. «Tas nenozīmē, ka tā jālikvidē. Mēs to tikai ...

Skola Mākonī jeb Interneta skolas (i-Cloud School, School in the Cloud) faktiski jau darbojas arī pie mums Latvijā . e-Studijas šodien vairs nav kāda aizjūras eksotika, e-studijas darbojas visos izglītības līmeņos no bērnudārza līdz augstskolai atkarībā no iestādes vadītāja. Ja skolas direktors un vairums skolotāju staigās parūkās un ar žabo apkaklītes vietā, tad e-studijas, e-klasi vai Mykoob kombinācijā ar e-mācību vidi MOODLE skolēniem vēl ilgi neredzēt. Skolai Mākonī var būt ļoti dažādas modifikācijas gan saturiski, gan atkarībā no izmantotās e-studiju platformas, e-mācību vides (Moodle, Blackboard, IntraLearn, etc, skat. History of virtual learning environments - Wikipedia, the free encyclopedia ). 

Bērni ir ļoti atšķirīgi visādā ziņā. Nav divu vienādu bērnu ģimenē, vēl jo vairāk skolas klasē ar 30 skolēniem. Tāpēc tradicionālajā skolā nav iespējams nodrošināt individuālu pieeju, organizējot mācību darbu. Protams, nav runa par bērnu ārējo izskatu, runa ir par milzu atšķirībām, kā mēs katrs reflektējam sevī apkārtējo pasauli (ne-Es), kā katrs bērns papildina savu jau esošo pieredzi, kas katram ir atšķirīga, ar jaunām zināšanām, kā jaunās zināšanas nonāk līdz viņa ilgtermiņa atmiņai, etc. Īsāk runājot, katrs bērns ideālā gadījumā prasa individuālu pieeju, kas lielā mērā vēsturiski jau tika praktizēta turīgu ļaužu ģimenēs (baroni, marķīzi, grāfi, fabrikanti, etc). 

Tagad šādu grāfu ģimenēs praktizētu individuālu pieeju varam nodrošināt ikkatram skolēnam, izmantojot Skolas Mākonī milzīgās iespējas. Piem.,ikkatrs skolēns var 100-iem reižu noskatīties videorullīti no Kāna bibliotēkas par gaismas laušanu (Fizika), (3) Refraction and Snell's law | Waves and optics | Khan Academy   līdz viss beidzot kļūst pilnīgi skaidrs. Tradicionālajā skolā skolēnam jāsamierinās ar jaunās vielas izklāstu 1x 30 min. īsā monologā, turklāt  tikai skolas fizikas skolotāja redakcijā. Ja neesi kaut ko sapratis, neesi bijis skolā vai esi pēc dabas kautrīgs, tad jauns robs zināšanās ir klāt kā likts. Rīt parīt jau būs cita jaunā viela, un iespējams arī jauni robi zināšanās. Skolai Mākonī ir milzīgi zināšanu resursi, milzīgi daudz jaunās vielas izklāstu versijas no visdažādākajiem skatu punktiem un ļoti dažādiem izpratnes līmeņiem. Katrs var atrast sev optimālo e-grāmatu, pēc kuras mācīties. Kāna Akadēmija ir tikai viena no simtiem variantu - piem., The Best Physics Videos: Refraction and reflection of light , vai arī  QED - Resources - Share My Lesson ir citas versijas par to pašu tematu.

Biju patīkami pārsteigts, ka jaunajā žurnāla numurā  IR #1(195)  atradu pamatīgu rakstu, Apvērsums skolā, kā ļaudis izmanto Kāna Akadēmiju pavisam piezemētā  ierindas ASV skoliņā. Taču ļoti svarīgs bija fakts, ka skolas direktoram Gregam Grīnam nebija ne parūkas, ne žabo, proti, viņš saprata, ka 21.gs. auditorijā Viktorijas laikmeta pedagoģija vairs nedarbojas. Turpretim viņš skaidri saredzēja  Skolas Mākonī milzīgās iespējas, kā ar tās palīdzību modernizēt tradicionālo izglītības sistēmu, kas faktiski jau ilgu laiku nedeva apmierinošus izglītības rezultātu.

«Uzskatu, ka tradicionālā skolas struktūra ir cietusi sakāvi,» saka direktors. «Tas nenozīmē, ka tā jālikvidē. Mēs to tikai pārveidojām, sakārtojot citādi skolēna praktisko darbošanos stundā un skolotāja eksperta palīdzību. Tehnoloģijas to palīdz izdarīt. Vispirms skolotājiem lūdzām izanalizēt, kā viņi izmanto mācību stundām atvēlēto laiku. Lielākā daļa skolotāju sāka saprast, ka viņi nevar 30 minūtes vienkārši stāvēt klases priekšā, lasot lekciju vai atkārtojot teoriju vēl un vēlreiz. Ir situācijas, kad tas nepieciešams, bet kopumā skolotājam daudz vairāk jāstrādā, lai attīstītu skolēnu prasmes un iemaņas. [ IR #1(195)]»

Aizvadītajos gados Kāna akadēmija radījusi vairāk nekā četrus tūkstošus bezmaksas video, kas skatīti gandrīz 200 miljonus reižu. Ņemsim, piemēram, matemātiku. «Mācīties matemātiku,» saka Kāns, «ir tāpat kā mācīties braukt ar divriteni - mācies tik ilgi, kamēr turies uz ceļa. Tradicionālajā skolā tas notiek aptuveni tā: skolotājs nolasa lekciju, iedod bērnam divas nedēļas laika, ierodas, pārbauda un atzīst - tu esi apguvis 80 procentus no braukšanas prasmēm, es tev dodu velosipēdu ar vienu riteni. Tā bērnu zināšanās, līdzīgi kā Šveices sierā, veidojas caurumi.» Kāna «globālā skola tiešsaistē», ko izglītības eksperti mēdz kritizēt arī par neprecizitāti un paviršību, Klintondeilas skolā kalpo kā viens no metodiskajiem resursiem. «Kāna akadēmija ir ļoti labs instruments, mēs arī to lietojam. Tas ļauj bērniem atgriezties pie kāda neskaidra jautājuma atkal un atkal. Bet es domāju, ka tā nebūs īsti veiksmīga kā metode. Neesmu dzirdējis arī no paša Kāna, ka tas ir kāds mācību kurss - tas ir palīglīdzeklis un tā arī jālieto. Skolā tik un tā ir vajadzīgs cilvēks, kurš darbojas ar bērniem, viņiem nepieciešama komunikācija ar skolotāju. Ir jābūt līdzsvaram starp tradicionālo un tiešsaistes izglītību. Mēs esam viena no pirmajām skolām, kam to izdevies veiksmīgi savienot,» atzīst Gregs Grīns [ IR #1(195).

Ja kādu izdevās uzrunāt un noskaņot pozitīvi pret Skolu Mākonī, tad novēlu atrast laiku un iepazīties ar minēto rakstu, .ir - Apvērsums skolā .

Iesākam ar automodelismu un auto sacensībām RIPO AUTO, bet tad novirzam bērnu interesi uz fiziku un ķīmiju - visās stadijās intensīvi tiek izmantoti Interneta resursi

Iesākam ar automodelismu un auto sacensībām RIPO AUTO, bet tad novirzam bērnu interesi uz fiziku un ķīmiju - visās stadijās intensīvi tiek izmantoti Interneta resursi 

Bija ļoti iedvesmojoši iepazīties ar "Baldonesprojektu" sagatavoto materiālu, kā biedrība "Baldones Partnerība" attīsta sava novada infrstruktūru. Tur vietu atrod dažādi spēļu un sporta laukumi, kā arī interešu izglītibas centri novada skolēniem. Piem., sadarbībā ar kādu jauniešu neformālo grupu tiek realizēts projekts RIPO AUTO, kas ļauj izmantot gan internetu, gan jau iepriekš sagatavotus materiālus, gan - pašiem praktiski izdomāt un izgatavot koka auto modelīšus no nulles. Šajā projektā plaši tiek izmantots Internets, projekta konsultants kopā ar asistentu izstrādā jaunus elektroniskos mācību materiālus, ko paredzēts vēlāk publicēt Internetā darbmācības vajadzībām. RIPO AUTO Latvijā ir samērā jauns skolēnu brīvā laika nodarbību veids, kas laiku pa laikam rezultājas  koka automodeļu ripināšanas sacensībās. Lūk, reāls piemērs tam, ka Latvija var, ka Latvija rullē tāpat kā ASV Klintondeilas skoliņā, skat. rakstu  Apvērsums skolā  2014.g. žurnāla IR numurā  IR, #1(195). Noskatījos arī Aizputes TV sagatavoto videorullīti  par RIPO AUTO sacensībām. Ļoti labs piemērs, kā ieinteresēt bērnus praktiskam darbam, kurš dod ierosmi un interesi apgūt ar RIPO AUTO  saistītus fizikas un ķīmijas jautājumus.

Starp sacensību dalībniekiem bija puisis, kurš komentēja sava auto ātrās gaitas noslēpumu - ar grafitu iesmērējis auto asis (ritošo daļu). Molibdena disulfīds (MoS2) un grafits (C) ir vēsturiski pirmās un populārākās cietās smērvielas. Nanotehnoloģiju jomas zinātnieki tagad radījuši vēl veselu virkni citas cietās smērvielas (solid lubricants) mašīnbūves vajadzībām. Tagad ir īstais brīdis, lai sacensību dalībniekiem, atgriežoties no Aizputes skolas solā,  fizikas skolotājs sāktu skaidrot par berzes parādību, par dažāda veida berzi (miera stāvokļa, slīdes, rotācijas), par berzes atkarību no vides, kurā tribopāris atrodas (gaiss, mitrums, ūdens, šķidrumi, eļļas, etc. Būs dzirdīgas ausis, lai noskaidrotu, kur berze ir vēlama, kur tā traucē un ir pat kaitīga. Ķīmijas skolotājam ir svarīgi nenokavēt sarunu par oglekļa alotropiskajiem veidiem (sodrēji, grafits, grafēns, oglekļa caurulītes kā grafēna īpaša struktūra, dimants, a-C, ta-C, etc).

Montesori runā par bērna absoebējošo prātu (absorbing mind) līdz 6.g. vecumam. Pirmajos dzīves gados tas alkaini tver visu apkārtējo, refletē apkārt esošos ne-Es procesus un notikumus, un tik strauji kā pa stundām pieņemas gudrībā. Turklāt bērns šajā periodā iztiek bez rakstītām instrukcijām un mācību grāmatām. Jaunu zināšanu un prasmju apguve notiek intuitīvi, kaut ko mazliet piekoriģējot no vecāku puses, lai bērns nenodarītu sev un citiem pāri. Kāpēc vecāki un skolotāji šos baltos un pūkainos bērnus jau pusaudzu gados paspējuši tos pārvērst par nedzirdīgiem un kurliem, par apnikušiem un apātiskiem pret visu ne-Es? Bet centīgākos indivīdus mudina studēt līdz 35 gadu vecumam līdz tas kļust par nastu sev un sabiedrībai.

Acīmredzot, arī pēc 6 g. vecuma robežas sasniegšanas jāļauj bērnam turpināt alkaini izzināt pasauli, šur tur šo procesu piekoriģējot. Vecāku un skolotāju uzdevums ir sagādāt intuitīvi uztveramus mācību līdzekļus, kas daudzos gadījumos jau lielā vairumā ir sarūpēti un ir brīvi pieejami i-Mākonī. Sugata Mitra uzstāda bērniem datorus, ar kuriem piekļūt i-Mākonim, ievirza tos, uzdod uzdevumus un izbrauc nezināmā virzienā. Bērni vispirms apgūst angļu valodu, tad ķeras klāt bioinženirijai ..., vai nanotehnoloģijām. Kaut kā tamlīdzīgi mums vajadzētu uztaustīt to īsto nervu, kas uzrunā mūsu bērnus.

Taču kopumā nevaram būt apmierināti ar to, kā uzaug mūsu bērni, kā tie izglītojas mūsu tradicionālajās skolās. Latvijas izglītības sistēma (LIS)  it kā tiek reformēta nepārtraukti, taču ne sabiedrība kopumā, ne skolēni, ne studenti, ne pieaugušie nav apmierināti ne ar izglītības organizāciju, ne ar LIS ietvaros sasniedzamo izglītības kvalitāti. Piem., pār LIS gāžas kritikas straumes - daudzreiz pamatoti, bet citreiz bez pamata (V.Dūles raidījumi par intelekta apokalipsi, A.Kampara izteikumi par LIS kā sūna ciemu, O.Rode par alternatīvo izglītību un vērtību krīzi sabiedrībā, etc., etc., etc., etc., etc., ). Es pats arī salīdzinoši bieži esmu zaudējis savaldīšanos savos izteikumos, teikdams, ka "lekciju lasīšana" un "turēšanās pie krīta un tāfeles"  Latvijas augstskolās maz atšķiras no Viktorijas laikmeta viduslaiku universitātēm . Varbūt vienīgi ar to, ka lektori tagad nevalkā vairs parūkas un iestērķelētus žabo, bet citādi maz kas ir mainījies studiju procesa organizācijā. Tā joprojām ir 600 gadus funkcionējošā Gūtenberga Grāmatas Izglītības Paradigma (GGIP), kas Interneta laikmetam ir augstākā mērā neatbilstoša. Moderno laiku cienīga Elektroniskās Grāmatas Izglītības Paradigmas (EGIP) darbība praksē ir  Salman Khan Akadēmija.

Sabiedrība ārpus akadēmiskajiem mūriem ''uz ielas un tirgus laukumos''  ir apgriezusies ar kājām gaisā vismaz jau 3x, kļuvusi ļoti dinamiska visās dzīves jomās, bet LIS turpina funkcionēt tradicionālajā režīmā, kuru A.Kampars nesen nosauca par "sūnu ciema režīmu". Konflikta dziļākais cēlonis starp sabiedrību un LIS  sakņojas tanī apstāklī, ka konservatīvā 19.-20.gs. LIS visos izglītības līmeņos vairs nespēj apmierināt  21.gs. dinamiskās sabiedrības vajadzības pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka specialitātēs, kas strauji izmainās. Faktiski LIS lielos vilcienos nav ne sliktāka, ne labāka, kāda tā bija  pirms 20-30 gadiem, kad toreiz jaunie cilvēki (piem., UK paaudzi ieskaitot) varēja apgūt vienu konkrētu profesiju visam turpmākajam mūžam un tajā nostrādāt līdz pensionēšanās vecumam. Tie laiki bija ļoti ērti saimnieciski snauduļojošai sabiedrībai, kur no katra indivīda tika maz prasīta atbildība pašam par savu dzīvi. Tā bija ekonomiski uz dabas resursiem balstīta stagnējoša sabiedrība, kura funkcionēja pēc algoritma, kuru noteica "no augšas" valdošā nomenklatūra. Indivīda uzdevums bija pielāgoties jau gatavai shēmai un šajā sakarā ar "jaunradi" neizcelties.  Acīmredzami šie laiki ir aizgājuši uz neatgriešanos, bet LIS strādājošie savā vairumā gan no augšas (IZM), gan no apakšas (skolu direktori, skolotāji, etc.) pa lielam nespēj vai negrib saprast, ka atteikšnās no "parūkām" augstskolās vien ir par maz, un speciālistu sagatavošana vēsturiskajās vai pašu profesoru izdomātajās profesijās vairs nekalpo sabiedrības vajadzībām. Pretestība pārejai no GGIP uz EGIP ir milzīga visos izglītības līmeņos, daudzreiz tā ir neapzināta, instinktīva, bet citreiz labi organizēta, lai mācību spēki pasargātu paši sevi no metamorfozām.

"Uzskatu, ka tradicionālā skolas struktūra ir cietusi sakāvi,» saka  Klintondeilas skolas (ASV) direktors Gregs Grīns , skat. rakstu  Apvērsums skolā  2014.g. žurnāla IR numurā  IR, #1(195). «Tas nenozīmē, ka tā jālikvidē. Mēs to tikai pārveidojām, ... "  Es te no savas puses  varētu piebilst, ka tradicionālā izglītības sistēma Latvijā šajos 20 gados nav kļuvusi sliktāka, iespējams pat labāka, bet tā netiek galā ar 21.gs. izaicinājumiem. Pirmkārt, jau ar pragmātisko studentu auditoriju, kas nav noskaņota bezkritiski pieņemt visu, ko profesūra dod, un 40-60 stundas nedēļā grūti strādāt, pilnveidojot savu akadēmisko pieredzi. Mācību spēkiem ar Viktorijas laikmeta manierēm, citiem  vēl dižojoties ar parūkām un žabo apkaklītes vietā, arvien grūtāk nākas uzrunāt ar planšetdatoriem un viedtelefoniem līdz "zobiem apbruņotos" jauniešus, kam 20.gs. vērtību skala faktiski ir sveša. Mūsu bērni visi ir piedzimuši balti un pūkaini, bet uzaugot starp mums, mācoties mūsu tradicionālajās skolās, nereti kļuvuši mums nepievilcīgi un pat sveši. Tāds nu, lūk, daudzos gadījumos ir šo bērnu vecāku un skolotāju grūta darba rezultāts.  Turklāt par šo izglītības rezultātu sabiedrība caur  valsts budžetu  ir samaksājusi lielu  naudu. Mana sajūta ir tāda, ka formālā izglītība pakāpeniski jau zaudē un zaudēs vēk straujāk savas pozīcijas,  tā patiešām kļūst formāla, kas darba devējus vairs nepārliecina.  Augstskolas komercializējas, kļuvušas par privātiem biznesa projektiem, kuru galvenais uzdevums ir  pelnīt, bet izglītošana palikusi otrā plānā. Tādā kārtā Latvijā "ziedu laikos" līdz 2008.g.  darbojās  61 augstskola - kur Jūs liksiet šādu augstskolu diplomus? Ja nu vienīgi sev mājās uz kumodes, varbūt ... 

Par nākotnes Skolu Mākonī, kuras akadēmiskā informācija un elektroniskie mācību līdzekļi nāk no "Cilvēces Kolektīvā Prāta"

Par nākotnes Skolu Mākonī, kuras akadēmiskā informācija un elektroniskie mācību līdzekļi nāk no "Cilvēces Kolektīvā Prāta"

Es laiku pa laikam iegriežos TED.COM vietnē, kur pasaules viedākie prāti dalās ar savām domām un pasaules redzējumu. Izglītības laukā  man tur ir tādas autoritātes kā Sugata Mitru, Salman Khan un Sir Ken Robinson. Burtiski veldzējos ar "TED talks - TED sarunu" klausīšanos. TED.COM vietnē tiek diskutēts par visdažādākajiem tematiem.  Vai  Tevi varētu ieinteresēt 18 minūtēs noklausīties Visuma un mūsu Zemes vēsturi - Kā tas ir iespējams? Aicinu noskatīties šo rullīti - finālā nonākam pie Cilvēces Kolektīvā Prāta, kam vajadzētu kļūt par Mākoņa-Skolas kodolu.

David Christian: The history of our world in 18 minutes

Zemāk Tu atradīsi kaut ko no manām pārdomām, kur un kā vajadzētu virzīties  Latvijas izglītības sistēmai. Tagad, kad e-studijas kļuvušas par augstskolas ikdienu, vajadzētu kardināli mainīties visam studiju procesam, no Victorian age schooling uz Internet based education. Akadēmiskajiem mūriem un profesoriem ar parūkām vajadzētu spēlēt arvien mazāku lomu mācību procesā, tradicionālo "lekciju lasīšanu" aizvietojot ar aktīvu studentu un profesūras komunikāciju (forumi, aptaujas, viktorīnas, balsošanas, testi, uzdevumi, etc) Interneta mākonī (i-Cloud).

Par nākotnes Uni modeļiem var atrast daudzas vērā ņemamas vīzijas, kurās kā  jaunās Uni galvenā iezīme parādās "institūcija bez tradicionālajiem akadēmiskajiem (vieliskajiem un mentālajiem) mūriem". Nākotnes Uni ir institūcija, kuras dominante atrodas mākonī (in Cloud) - tur, kur glabājas cilvēces kolektīvā prāta gudrības. Te es gribu pieminēt tādu vizionāru un praktiskā darba darītāju, kā  Peter Drucker. "Menidžementa ģēnijs Pēteris Druckers pavisam droši prognozē, ka mūsdienu universitātes savā pašreizējā organizatoriskajā formā 10-20 gadu laiku izzudīs un kļūs par reliktiem izglītības sitēmā.  No doubt, some education was going on, but the question nagged: Is this an efficient setup for improving young minds? Not very, according to Drucker. "Today's buildings are hopelessly unsuited and totally unneeded," he said. Satellites and the Internet can easily make classrooms obsolete." 

i-Cloud Uni modeļa sakarā noteikti jāpiemin indieši izcelsmes zinātnieks  Sugata Mitra, miljoniem bērnu izglītotājs. Viņš ir arī pasaules flagmanis e-studiju jomā. Cits e-studiju ģēnijs Salman Khan   ir izstrādājis  tūkstošiem  videolekciju skolām un augstskolām. Humānists un individuālās pieejas aizstāvis  Sir Ken Robinson iestājas par indiduālu pieeju katram bērnam, jo pat vienā ģimenē nevar atrast divus vienādus bērnus, etc. Šie ļaudis aktīvi iestājas par nākotnes Skolas modeli i-Mākonī, kur jaunais cilvēks iespējami agri jau 20-25 gadu vesumā tiek sagatavots darba tirgum. Jaunietis, kurš agri uzsācis darba gaitas, nekādā gadījumā netiek atrauts no tālākas garīgas pilveidošanā. Modernā skola ar Interneta resursiem veicina ļoti precīzi virzītu jaunieša tālākizglītību kontekstā ar darba gaitām. Ikkatram ir iespēja turpināt savu izglītošanos visa mūža garumā. Šajā sakarā gribu pieminēt viedo Steve Jobs novēlējumu  Stenfordas Uni doktorantiem 2005.g. izlaidumā: "''Stay Hungry. Stay Foolish." It was their farewell message as they signed off. Stay Hungry. Stay Foolish. And I have always wished that for myself. And now, as you graduate to begin anew, I wish that for you."  "Stay Hungry. Stay Foolish" es rakstīju pirms gadiem (28.08.2011) Profesionālās izglītības sistēmas (PIS) strukturālo reformu sakarā. Savukārt AIS strukturālās reformas varētu virzīt vienīgi tā augstskolu  profesūras daļa, kuru vēl nav pametusi šī urdošā "Stay Hungry. Stay Foolish" sajūta un kas izglītošanas darbu vēl nav pārvērtuši par burkānu audzēšans rutīnu.

Ja ļaudis studē studēšanas dēļ vai tāpēc, ka nespēj atrast savu vietu darba tirgū, tad pastāv liels risks pārvērst izglītošanos procesu par absurdu. Vecās Eiropas valstīs daudzi jaunie cilvēki  studē pāri pusmūžam līdz 30-35 gadu vecumam, vēl joprojām neuzsākot pastāvīgas darba gaitas. Daudzos gadījumos šāda studēšana beidzas ar to, ka  lepojamies ar 2-3 augstskolu diplomiem, bet nespējam atrast savu vietu darba tirgū. Visa Eiropa sirgst ar 25-35 gadus vecu "jauniešu" bezdarba problēmu, kas uzskatāma par tradicionālās izglītības sistēmas (Victorian age schooling) krahu. Spānijā augsti izglītotu jauniešu bezdarbs jau sasniedzis 56%-līmeni, Grieķijā - ap 43%, kur vēl tālāk, kāpēc turpināt šāda veida izglītošanos? Faktiski lielākā problēma, kas neļauj strukturāli reformēt tradicionālo izglītības sistēmu, ir daudzskaitlīgā profesūra, kas izglītības iestādes pārvērtušas par sociālo funkciju pildošām institūcijām, kur patverties gan veciem ļaužiem, gan jauniem ļaužiem, kuri nevar atrast vietu darba tirgū. To ļoti spilgti izgaismoja "Rektoru padomes" reakcionārā uzvedība "Ķīļa reformu" laikā. Neesmu Ķīļa advokāts, bet viņa drosmi un uzdrīkstēšanos sacelties pret konservatīvo augstkolu profesūru nedrīkst nepamanīt un nenovērtēt. Ķīlis runāja par idejām, kuras jau gadiem ilgi tiek apspriestas www.ted.com forumos. Ja izglītības sistēma nenodrošina jaunieša pievienošanos darba tirgum 20-25 gadu vecumā, tad kaut kas šajā sistēmā ir jākoriģē. Protams, iespējami agrāka iekļaušanās darba tirgū notiek kontekstā ar mūžizglītības pasākumiem, kuri katrā konkrētā gadījumā netiek kaut kā abstrakti izdomāti, bet kuri izriet no aktuālajām problēmām ikviena strādājošā darba vietā. Labums slēpjas apstāklī, ka šīs problēmas nākas steidzami risināt, tāpēc tās ir ļoti motivējošas tālākizglītoties.

Uz ko mēs bērnu vecāki vēl gaidām? Taču ne jau uz Kristus otrreizējo parādīšanos, lai sakārtotu LIS

Uz ko mēs bērnu vecāki vēl gaidām? Taču ne jau uz Kristus otrreizējo parādīšanos, lai sakārtotu LIS - Latvijas Izglītības Sistēmu

Ar interesi vēroju IZM ministra cīniņu ar augstskolu profesūru  LTV1 Sastrēgumstundā . Mani pārsteidza, sirmie un pussirmie profesori (no kuriem daudzi mani bijušie studiju biedri), ar kādu entuziasmu viņi meta akmeņus ministra virzienā. Varbūt  pietrūka vienīgi iestērķelēto žabo un iepūderētās parūkas,  lai aina studijā pilnībā atgādinātu viduslaiku izrēķināšanos ar disidentu akadēmiskajā vidē, kurš uzdrīkstējes atvērt logus, lai ielaistu skābekli piesmakušajās AIS auditorijās. Tomēr vairākiem kolēģiem  varu izteikt komplimentus, ka izvēlējās vismaz paklusēt tai vietā, lai mestu ar akmeņiem IZM ministram. Padomju laika augstskolās mācīja, ka buržuāzisko valstu augstskolu profesūra savā vairumā ir konservatīva un reakcionāra sabiedrības daļa, kura nekad nestāvēs pārmaiņu un progresa pusē. Tas ironiski groteskā veidā pilnībā apstiprinājās visa raidījuma laikā, līdzko profesori atdarīja savas mutes. 



Pirms 1,5-gadiem, kad intensīvi darbojos ZZS IKK vadībā,  es daudz tiku rakstījis par AIS reformām. Šoreiz dažas rindiņas no 09.03.2011 vēstules IZM AIZI (Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju) departmenta vadītājai: 
""Tagad par AIS, kas nodota tavā pārziņā. NRA M.Auziņš skaidro, ka Webometrics reitingiem tomēr ir kaut kāda jēga un ka principu "nauda seko kvalitātei" nemaz nav tik vienkārši realizēt: "Ministrijas sagatavotajā projektā noteikti pieci instrumenti, kādā veidā finansējums tiek sadalīts. Tomēr rodas jautājums: kā tos īstenot?" Citā rakstā "Augstas sskolas, zemi griesti" varam lasīt: "Un te nu mēs loģiski nonākam pie nesen Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādātā dokumenta Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, kura mērķis ir izstrādāt uz rezultātiem balstītu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli. Dokuments kopumā jau šķiet ir labi domāts. Tajā neapšaubāmi ir racionāls kodols. Taču tas balstās pieņēmumā, ka augstākajā izglītībā un zinātnē nekādas nopietnas strukturālas reformas tuvākajā laikā nav plānotas." Uz ko mēs vēl gaidām, Gxxx? Taču ne jau uz Kristus otrreizējo parādīšanos, lai sakārtotu AIS.""

Saprotams, ka simpatizēju tam, ko pašreiz dara IZM ministrs. Manas domas lielā mērā izteica students Andris Rimša no Harvardas (Harvard Uni) un mans students un līdzstrādnieks Normunds Bergs (ar sarkano Diplomu) no LU CFI laikiem LTV1 Sastrēgumstundā. Esmu gandarīts, ka pat ZZS augstākā ranga figūras A.Bērziņš un R.Broks ir ministra atbalstītāju pulkā. Aicinu ikvienu fiziķi, jebkuru cilvēku, kas ieguvis  augstas raudzes izglītību un prot novērtēt stāvokli AIS,  aktīvi nostāties IZM ministra pusē un izvēdināt AIS akadēmiskos mūrus. Es savus uzskatus LIS reformēšanas sakarā esmu aktīvi paudis ZZS IKK periodā, piem., RVT-Skolotāju blogā pirms gada un vairāk, kas pilnībā sabalsojas ar Roberta Ķīļa šodienas centieniem reformēt ne tikai AIS, bet visu LIS kopumā.