Kā būtiski uzlabot Vispārējās Izglītības sistēmu (VIS) un ko darīt ar mazajām lauku skolām?

UK: ... Saistībā ar  "Vispārējās Izglītības sistēmas (VIS) attīstība Latvijā" iztirzājām  ļoti aktuālus VIS jautājumus no dažādiem aspektiem. Es no diskusijas   secināju, lai kā arī necenstos IZM ierēdņi, meklējot vienu ideālo risinājumu visiem gadījumiem, piem., ko darīt ar mazajām lauku skolām, tik un tā no "centra" piedāvātie risinājumi nebūs ne optimāli, ne taisnīgi, ne ilgtspējīgi. Acīmredzot jāļauj pašvaldībām pašām kopā ar administratīvās teritorijas iedzīvotājiem  meklēt savus optimālos risinājumus. Savukārt no IZM puses vajadzētu norobežoties no detalizētu algoritmu izstrādes - nosakot tikai vadlīnijas (plašu rāmi) skolu organizatoriskajai struktūrai un finansēšanas modeli, piem., Nauda Seko Skolēnam - NSS, kas jau darbojas, bet kura darbību vajadzētu būtiski uzlabot.
Pat šāda tik ļoti loģiska NSS principa ieviešana skolu praksē var radīt visai lielu diferenci skolotāju atalgojumā par labu pilsētasskolām-fabrikām. Visticamāk, ka nevajadzētu deformēt valsts noteikto NSS principu atkarībā no ģeogrāfijas, ieliekot lauku bērnu skolu somās lielāku naudu no valsts budžeta. Taču likumdošanā būtu paredzami citi mehānismi, kā novirzīt papildus finanses  uz mazajām skolām - tas varētu būt pašvaldību un vecāku līdzfinansējums, juridisko personu ziedojumi, koeficienta (piem., 1,1-1,3) piemērošana skolotāju atalgojumam par darbu "tālajiem ziemeļiem", utl. , kā to darīja padomju laikos ar tālajām Ziemeļu teritorijām aiz polārā loka.

Mazo skolu (MS) kontekstā joprojām vēl netiekam vaļā no stereotipa, ka 1.-6.klases vecuma bērni nevar (nedrīkst) mācīties vienā grupā. Mēs joprojām lietojam jēdzienu "apvienotās klases", kur skolotājam 1-stundas 40 minūtes jāsadala strap 2, 3 vai, pasarg' Dievs, 6 klasēm, kur katrai klasei sanāk  - 40/6=6,7 min. Skolu-fabrikām alternatīvā pedagoģija balstās uz citiem pedagoģiskajiem principiem, kur skolēni paši cits citu apmāca un līdz ar to paši aktīvi mācās un nostiprina savas zināšanas (Bērni spēlē skoliņu). Skolotāja autoritārā loma iepretim 30-bērnu klasei, kas raksturīga  skolās-fabrikās, tiek transformēta uzsaudzīga mediatora lomu, kas dod ievirzi nodarbībai un uzmanīgi seko līdzi tās norisei. Skolotājs iejaucas tikai tad, kad radusies problēma, kad skolēni griežas pie viņa pēc palīdzības, kad radusies konfliktsituācija, utl. Šāds pašorganizējošs mācīšanās modelis tuvinās vecāku organizētai mājapmācībai, piem., Una Gavare ir mediators saviem 5 bērniem. Drustos ir tautskola ar 24 bērniem  1.-6.klases vecumā  - O.Rode par alternatīvo izglītību un vērtību krīzi sabiedrībā, kur cits citam palīdz mācīties. Ikšķilē darbojas Brīvā skola (tautskola) ar 14 bērniem - Gunta Ošeniece runā par alternatīvo pedagoģiju mazo skolu kontekstā.  Jūrmalas Alternatīvās skolas direktors Egils Blūms izklāsta priekšlikumu saistībā ar Alternatīvo skolu finansēšanas kārtību.

Aicinu būt draudzīgiem ar IKT un visādi veicināt e-formāta izglītības sistēmas nostiprināšanos valstī

UK:... Ļoti savlaicīgi un visādi atbalstāmi ir centieni uzlabot IKK locekļu iekšējo komunikāciju, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT). Taču IKT lietošana skar ne tikai partijas iekšējo dzīvi, bet tikpat lielā mērā skolas un izglītības sistēmu kopumā, kuru mēs pārstāvam. Būtu pavisam normāli, ka skolu un augstskolas sienās rosītos ļaudis, kuri visās jomās, jo sevišķi domāšanā, profesionālajā darbībā un laikmeta uztverē, apsteigtu vismaz par 3-5 gadiem to sabiedrības daļu, kas rosās uz ielām un tirgus laukumos. Taču gadās arī tā, ka lietas var nostāties  gluži otrādi. Skolnieki un studenti lieto Skype, iPod un iPhone tehnoloģijas, organizē audio- un videokonferences, bet IKK 1.sēdē man nācās dzirdēt klaji noraidošu viedokli pret IKT jauno iespēju izmantošanu  darbā. Viedoklis izskanēja no Rīgai ļoti attālas pamatskolas direktores – kaut kādi virtuālie diskusiju galdi neesot aktuāli, jo, raugi, neesot nekādas problēmas atbraukt  tos  200 km no attālās dzīves vietas uz diskusiju ZM, turklāt apsēsties  pie gruntīga gara koka galda. Vai tā ir varonība vai dīvainība?

Pieņemu, ka šāda negatīva attieksme pret IKT lietošanu izglītībā, kuru pārrauga cienījamie IKK locekļi, ir izņēmums. Turklāt 21.gs. Informācijas Sabiedrības (IS) izglītības paradigma jau ir pierādījusi, ka "Elektroniskā Grāmata - EG" nešaubīgi ir ieņēmusi dominējošo stāvokli kā akadēmiskās informācijas nesējs (Internets, visa veida diski un cita veida atmiņas ierīces, radio, TV) iepretim papīra formāta "Gūtenberga Grāmatai - GG", kura mums lieliski ir nokalpojusi vairāk kā 600 gadu un vēl turpinās kalpot, taču ne vairs dominējošajā stāvoklī. Vaska tāfelītes un pergamenta grāmatas savulaik tika plaši lietotas pat 3000 gadus ilgi, bet bija spiestas piekāpties p(papīra)-formāta GG, kas pakāpeniski pēc 1450.g.  izspieda pergamenta grāmatas un  kļuva par dominējošo mediju. Mainoties dominējošajam akadēmiskās informācijas nesējam neizbēgami kardināli un būtiski mainās arī izglītības paradigma, kuru ne visur sagaida ar atplestām rokām. Pretestība būtiski jaunām pārmaiņā ir dabiska parādība, jo nozīmē visuaptverošas kardinālas strukturālas izmaiņas izglītības sistēmā, kas no izglītības darbiniekiem pieprasa laikmets nevis IZM ierēdņi.

EG lietošana izglītība nozīmē pakāpenisku pašreizējo tradicionālo izglītošanas sistēmu "no koka soliem mūra mājās un turpu-šurpu braukāšanu kilometriem tālu" transformēt uz e-studijām, kas notiek sekmīgi tajās mācību iestādēs, kur skolotāji un profesori ir tam gatavi un izprot transformācijas neizbēgamību. Izrādās, ka IS jaunās izglītības paradigmas lielākie pretinieki ir izglītotāji akdēmiskajos cietokšņos un nevis izglītojamie, kuri uz ielām jau sekmīgi lieto gan Google un Skype, gan arī iPod, iPhone un iPad tehnoloģijas.

Ļoti efektīvs un pārliecinošs augstākās izglītības sistēmas reformu indikators būtu sasniegtais e-studiju līmenis augstskolā, cik lielā mērā studiju kursi jau ir transformēti no p-formāta (GG) uz e-formātu (EG). Turklāt to var precīzi izmērīt bez lielām grūtībām. Pāreja no studiju organizēšanas 600 gadus ieilgušajā p(apīra)-formātā, proti, ap un uz ierasto GG, uz e-formātu, proti, ap un uz EG, nav tikai akadēmiskās iestādes "fasādes remonts", bet īsta gara revolūcija un jaunās paradigmas ieviešana augstākajā izglītībā. Ne visi šīs revolūcijas dalībnieki saprot konsekvences, kuras iestāsies, p-mediju nomainot uz e(elektroniskajiem)-medijiem un izglītību organizējot e-formātā. Studiju restrukturizācija no p-formāta uz e-formātu ir lakmusa papīrs ne tikai profesūras akadēmiskajai kapacitātei, bet visas augstskolas akadēmiskajam potenciālam, ieskaitot arī administratīvo personālu. Vairums gadījumos šis rādītājs ne tuvu nav glaimojošs 20.g.s. akadēmiskajām autoritātēm, tāpēc arī pretestība ir tik liela no dažādām pusēm. Cilvēciski pilnīgi loģisks ir entuziasma trūkums šādai studiju sistēmas restrukturizācijai pirmām kārtām no profesūras puses, jo tas nozīmētu ieguldīt daudz lielāku darbu pret ierasto finansiālo atlīdzību, turklāt pakļaut savu akadēmisko autoritāti ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, augstam riskam, jo studiju darbs tiek padarīts ļoti caurspīdīgs un pieejams daudz plašākai auditorijai salīdzinājumā ar konkrēto akadēmisko studiju grupu dažu desmitu personu sastāvā. Pašreiz profesūras piesardzība pret e-studijām ir tikai intuitīvā līmenī, īsti nesaprotot, ko nozīmē paradigmu maiņa augstākajā izglītībā un jaunās iespējas piekļūt augstākās raudzes elektroniskajiem studiju materiāliem (ESM), kurus publicējušas MIT, Yale-, Harvard- u.c. pasaules vadošās (lasi, ASV) universitātes, piem.,:

http://www.khanacademy.org/;

http://academicearth.org/courses/thermodynamics--kinetics;

http://www.itl.nist.gov/div898/handbook/;

http://ocw.mit.edu/OcwWeb/web/home/home/index.htm#;

http://www.openculture.com/2008/10/yale_open_courses_the_new_lineup.html;

http://www.wolframalpha.com/

utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt.

Studenti ir jau novērtējuši modernos ESM un iegūstamo augstas raudzes augstāko izglītību ārpus Latvijas. Tāpēc tiek kravātas ceļa somas studijām ārzemju universitātēs. Studiju e-formāta gadījumā pasaules vadošās universitātes kļūst par mūsu valsts universitāšu tiešiem konkurentiem. Konkurence kļūst jo nesaudzīgāka, jo vairāk atvērtas kļūst Latvijas augtskolas. To zināmā mērā arī parāda Webometrics rangu indikatori, kur pēc vienotas metodikas (Berlīnes principi, 2006) tiek salīdzinātas 12000 augstākās mācību iestādes no visas pasaules. Slēpšanās akadēmiskajos mūros un turēšanās pie iemīļotās GG-tehnoloģijas vai arī turpmākas augstākās izglītības organizēšanas p-formātā nu nekādi nepalīdzēs Latvijai ne noturēt, kur nu vēl paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti, ne arī pasargāt Latvijas augstskolas no ne visai glaimojošajiem izglītības kvalitātes rangu indikatoriem (World rank).

Pārdomas gribu beigt ar aicinājumu visiem IKK locekļiem būt draudzīgiem ar IKT un visādi veicināt e-formāta izglītības sistēmas nostiprināšanos valstī. Nemaz nav tik slikta doma diskutēt pie virtuālā diskusiju galda tai vietā, lai nobrauktu 200-300km un apsēstos ZM pie koka galda. Būsim paši tālredzīgi saimnieki savās skolās ar laikmeta izjūtu, proti, labās IKT prakses nesēji saviem skolniekiem un studentiem, jo audzināšanas darbs ar savu paraugu ir visiedarbīgākais.