18.Novembris - tā ir laba iespēja atgriezties pie tautas tīrajiem garīguma avotiem

Sirsnīgi sveicieni valsts dibināšanas svētkos!  Priecājos, ka neesmu vēl zaudējis "smeķi" ikdienai un ka varu vēl šādas svētku reizes tā pa īstam izgaršot. Iespējams, tas nāk no tā, ka izglītības laukā darbojos kopš 1969.g., kas nav ļāvis iepelēt.  Vienmēr esmu bijis mācību darbā pāri galvai - tas, liekas, ir pārvērties par dzīves veidu. Mani priecē fakts, ka savus studiju kursus esmu varējis docēt pilnvērtīgās elektroniskajās studiju vidēs, piem.,Blackboard LMS vai MOODLE. Manā rīcībā ir tik daudz didaktiski pedagoģisko instrumentu, ka grūti iedomāties, kas vēl būtu nepieciešams. Ja ir par ko pasūroties, tad nu vienīgi par to, ka studentiem šad tad rodas problēmas (laika, prasmes, gribēšanas/negribēšanas, ... ???) izmantot daudzveidīgos asinhronās un sinhronās komunikācijas instrumentus, iespējas uzstāties diskusiju forumos, sadarboties grupu projektos, etc., etc., etc., etc., etc. Taisnība būs tiem viedajiem, kas saka, ka tikai briedumā tā ap 60 tā īsti sāk darboties pelēkā viela starp ausīm. 



Ko tad nozīmē atgriešanās pie tautas tīrajiem garīguma avotiem? Te sagaidāmi ļoti daudz un dziļi skaidrojumi, kuri ikvienam jāmeklē.  Vispirms tas varētu nozīmēt  nedzīvot augstprātībā un ilūzijās, bet tā vietā nekautrēties mācīties, piem.,  kaut vai no skudrām un bitēm, kā ar savu individuālo pienesumu sekmēt latviskās kopienas ilgtspēju. Personiskais labums noteikti būtu saistāms ar sabiedrības koplabumu. Ikvienai ģimenei vienkārša un saprotama būs 3x3 paaudžu paradigma - lielvecāku, vecāku un bērnu solidaritāte. Etc., etc., etc., etc., etc., etc., .... Nav citas alternatīvas, kā atgriezties pie tautas tīrajiem garīguma avotiem, ja nācijas izdzīvošanu  uzskatām par svarīgu. Sabiedrībai bez pašas bērniem (turpinājuma) nav nekādas nozīmes - to var pielīdzināt dzīrēm mēra laikā. Vidēji 1,1-bērns uz sievieti fertilajā vecumā ir nolemtības zīmogs visai nācijai. Hedonisma paradigma, ar ko saslimuši diemžēl arī daudzi mūsu tautas dēli un meitas, ir visīsākais ceļš uz nekurieni. Visādā veidā cildināsim jaunās māmiņas, kuras aprūpē 2 un vairāk bērniņus un gādā par ģimenes pavarda siltumu un mīļumu. Mums ir šādi cerīgi piemēri, lai minam kaut vai tikai UNU un  EVELĪNU, kas nācijas nākotni labprātīgi nes uz saviem pleciem.