Uz ko mēs bērnu vecāki vēl gaidām? Taču ne jau uz Kristus otrreizējo parādīšanos, lai sakārtotu LIS

Uz ko mēs bērnu vecāki vēl gaidām? Taču ne jau uz Kristus otrreizējo parādīšanos, lai sakārtotu LIS - Latvijas Izglītības Sistēmu

Ar interesi vēroju IZM ministra cīniņu ar augstskolu profesūru  LTV1 Sastrēgumstundā . Mani pārsteidza, sirmie un pussirmie profesori (no kuriem daudzi mani bijušie studiju biedri), ar kādu entuziasmu viņi meta akmeņus ministra virzienā. Varbūt  pietrūka vienīgi iestērķelēto žabo un iepūderētās parūkas,  lai aina studijā pilnībā atgādinātu viduslaiku izrēķināšanos ar disidentu akadēmiskajā vidē, kurš uzdrīkstējes atvērt logus, lai ielaistu skābekli piesmakušajās AIS auditorijās. Tomēr vairākiem kolēģiem  varu izteikt komplimentus, ka izvēlējās vismaz paklusēt tai vietā, lai mestu ar akmeņiem IZM ministram. Padomju laika augstskolās mācīja, ka buržuāzisko valstu augstskolu profesūra savā vairumā ir konservatīva un reakcionāra sabiedrības daļa, kura nekad nestāvēs pārmaiņu un progresa pusē. Tas ironiski groteskā veidā pilnībā apstiprinājās visa raidījuma laikā, līdzko profesori atdarīja savas mutes. 



Pirms 1,5-gadiem, kad intensīvi darbojos ZZS IKK vadībā,  es daudz tiku rakstījis par AIS reformām. Šoreiz dažas rindiņas no 09.03.2011 vēstules IZM AIZI (Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju) departmenta vadītājai: 
""Tagad par AIS, kas nodota tavā pārziņā. NRA M.Auziņš skaidro, ka Webometrics reitingiem tomēr ir kaut kāda jēga un ka principu "nauda seko kvalitātei" nemaz nav tik vienkārši realizēt: "Ministrijas sagatavotajā projektā noteikti pieci instrumenti, kādā veidā finansējums tiek sadalīts. Tomēr rodas jautājums: kā tos īstenot?" Citā rakstā "Augstas sskolas, zemi griesti" varam lasīt: "Un te nu mēs loģiski nonākam pie nesen Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādātā dokumenta Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, kura mērķis ir izstrādāt uz rezultātiem balstītu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli. Dokuments kopumā jau šķiet ir labi domāts. Tajā neapšaubāmi ir racionāls kodols. Taču tas balstās pieņēmumā, ka augstākajā izglītībā un zinātnē nekādas nopietnas strukturālas reformas tuvākajā laikā nav plānotas." Uz ko mēs vēl gaidām, Gxxx? Taču ne jau uz Kristus otrreizējo parādīšanos, lai sakārtotu AIS.""

Saprotams, ka simpatizēju tam, ko pašreiz dara IZM ministrs. Manas domas lielā mērā izteica students Andris Rimša no Harvardas (Harvard Uni) un mans students un līdzstrādnieks Normunds Bergs (ar sarkano Diplomu) no LU CFI laikiem LTV1 Sastrēgumstundā. Esmu gandarīts, ka pat ZZS augstākā ranga figūras A.Bērziņš un R.Broks ir ministra atbalstītāju pulkā. Aicinu ikvienu fiziķi, jebkuru cilvēku, kas ieguvis  augstas raudzes izglītību un prot novērtēt stāvokli AIS,  aktīvi nostāties IZM ministra pusē un izvēdināt AIS akadēmiskos mūrus. Es savus uzskatus LIS reformēšanas sakarā esmu aktīvi paudis ZZS IKK periodā, piem., RVT-Skolotāju blogā pirms gada un vairāk, kas pilnībā sabalsojas ar Roberta Ķīļa šodienas centieniem reformēt ne tikai AIS, bet visu LIS kopumā.

18.Novembris - tā ir laba iespēja atgriezties pie tautas tīrajiem garīguma avotiem

Sirsnīgi sveicieni valsts dibināšanas svētkos!  Priecājos, ka neesmu vēl zaudējis "smeķi" ikdienai un ka varu vēl šādas svētku reizes tā pa īstam izgaršot. Iespējams, tas nāk no tā, ka izglītības laukā darbojos kopš 1969.g., kas nav ļāvis iepelēt.  Vienmēr esmu bijis mācību darbā pāri galvai - tas, liekas, ir pārvērties par dzīves veidu. Mani priecē fakts, ka savus studiju kursus esmu varējis docēt pilnvērtīgās elektroniskajās studiju vidēs, piem.,Blackboard LMS vai MOODLE. Manā rīcībā ir tik daudz didaktiski pedagoģisko instrumentu, ka grūti iedomāties, kas vēl būtu nepieciešams. Ja ir par ko pasūroties, tad nu vienīgi par to, ka studentiem šad tad rodas problēmas (laika, prasmes, gribēšanas/negribēšanas, ... ???) izmantot daudzveidīgos asinhronās un sinhronās komunikācijas instrumentus, iespējas uzstāties diskusiju forumos, sadarboties grupu projektos, etc., etc., etc., etc., etc. Taisnība būs tiem viedajiem, kas saka, ka tikai briedumā tā ap 60 tā īsti sāk darboties pelēkā viela starp ausīm. 



Ko tad nozīmē atgriešanās pie tautas tīrajiem garīguma avotiem? Te sagaidāmi ļoti daudz un dziļi skaidrojumi, kuri ikvienam jāmeklē.  Vispirms tas varētu nozīmēt  nedzīvot augstprātībā un ilūzijās, bet tā vietā nekautrēties mācīties, piem.,  kaut vai no skudrām un bitēm, kā ar savu individuālo pienesumu sekmēt latviskās kopienas ilgtspēju. Personiskais labums noteikti būtu saistāms ar sabiedrības koplabumu. Ikvienai ģimenei vienkārša un saprotama būs 3x3 paaudžu paradigma - lielvecāku, vecāku un bērnu solidaritāte. Etc., etc., etc., etc., etc., etc., .... Nav citas alternatīvas, kā atgriezties pie tautas tīrajiem garīguma avotiem, ja nācijas izdzīvošanu  uzskatām par svarīgu. Sabiedrībai bez pašas bērniem (turpinājuma) nav nekādas nozīmes - to var pielīdzināt dzīrēm mēra laikā. Vidēji 1,1-bērns uz sievieti fertilajā vecumā ir nolemtības zīmogs visai nācijai. Hedonisma paradigma, ar ko saslimuši diemžēl arī daudzi mūsu tautas dēli un meitas, ir visīsākais ceļš uz nekurieni. Visādā veidā cildināsim jaunās māmiņas, kuras aprūpē 2 un vairāk bērniņus un gādā par ģimenes pavarda siltumu un mīļumu. Mums ir šādi cerīgi piemēri, lai minam kaut vai tikai UNU un  EVELĪNU, kas nācijas nākotni labprātīgi nes uz saviem pleciem.