Dibinot Profesionālās Izglītības sistēmas (PIS) Kompetences Centrus (KC), vajadzētu augstākā mērā izvairīties no formālas un mākslīgas normu un kritēriju piemērošanas virtuālām un birokrātiskām konstrukcijām uz papīra bez faktiskas ieinteresēto pušu reālas sadarbības. KC nedrīkstētu pastāvēt tikai uz papīra vai Internetā, kur tiks iepludināti lieli finansu līdzekļi izglītībā, bet KC atdeve izglītības jomā augsti izglītotu speciālistu izteiksmē būtu apšaubāma. IZM kā procesa organizatoram un naudas turētājam visi pūliņi būtu jāvelta, lai stimulētu PIS skolu direktorus sarunāties ne tikai savā starpā, bet arī ar uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem kā potenciālo mācību un kvalifikācijas prakšu vietu turētājiem. Šī sadarbība būtu nostiprināma ne tikai ar nodomu protokoliem, bet ilglaicīgiem sadarbības līgumiem. Savukārt IZM, citos gadījumos arī pašvaldības šajos līgumos figurētu ne tikai kā trešā puse, bet gan kā finanšu garantiju fonda turētāji, nodrošinot KC ilgtspēju. Šādi ilgtermiņa 3-pušu līgumi starp IZM kā Valsts pārstāvi & PIS izglītības iestādi & Potenciālajiem darba devējiem un prakšu vietu uzturētājiem kalpotu par KC juridisko ietvaru. Savukārt katrs KC audzēknis arī slēdz saistošu 3-pušu līgumu ar PIS izglītības iestādi un Prakses vietas uzturētāju. Atbildība par izglītības galarezultātu jāprasa no visām izglītošanas procesā iesaistītajām pusēm, lai novērstu budžeta līdzekļu neefektīvu izmantošanu.
Pēc kādas klātienes diskusijas sēdes, kurā virmoja daudz emocijas un mazāk lietišķu datu konstruktīva apspriešana, mani nepameta sajūta, ka IZM, PIS skolu direktori un uzņēmēji - prakšu vietu turētāji un nākamie darba devēji PIS absolventiem - darbojas paralēlās pasaulēs, kuru saskarsme pārsvarā ir teorētiska, kas notiek vairāk uz "papīra", bet netiek iedzīvināta savstarpēji ieinteresētā praktiskā sadarbībā. Diemžēl īsta vismaz 3-pušu ieinteresēta partnerība, kas nostiprināta ar sadarbības līgumiem, daudzos gadījumos nemaz nenotiek. Katrs no partneriem grib būt reizē neatkarīgs viens no otra, bet tanī pat laikā gūt kādu labumu no šādas tradicionālās teorētiskās sadarbības uz "papīra". Šajā sakarā gribu ieteikt daudz plašāk izmantot elektronisko komunikāciju vidi daudzu jautājumu apspriešanā pirms dodamies uz klātienes diskusiju. Tad tās būs daudz lietderīgākas ar taustāmu galarezultātu. Klātienes diskusijas, kur diskusanti sabrauc no visas Latvijas, ir ekskluzīvas un dārgs pasākums, kas būtu uztverams drīzāk kā svētki, kuros tiek uzlikts punkts uz "i", ja iepriekš ir bijis mēnešiem ilgs un produktīvs darbs, kurā visi diskusanti ir aktīvi iesaistījušies, izmantojot elektronisko diskusiju telpu. Tad var pacelt pat šampanieša glāzi par auglīgo kopdarbu un sataustāmo galarezultātu.
Ar to es aicinātu visu IZM kapacitāti vērst ne tik daudz uz gatavu KC shēmu izstrādāšanu, kurā "iepresēt" profesionālās izglītības darbiniekus, kuri savā vairākumā birokrātiskiem un administrējošiem procesam pretosies, bet visādi veicināt ne tikai direktorus, bet ikvienu PIS strādājošo tehnisko un pedagoģisko personālu meklēt optimālu risinājumu katrā konkrētā situācijā. No PIS iestāžu direktoriem dzirdēju, ka 68 milj. nav nekāda nauda, lai par to kaut ko būtisku reformētu PIS. Šāda attieksme mani darīja uzmanīgu – diezin vai šaurākā vieta būs naudā, bet gan drīzāk iepriekšējā gs. domāšanas stereotipos, kur katrs direktors grib blakus savai skolai uzbūvēt vismaz jaunu cehu, ja ne fabriku, kas aprīkota ar jauniem darbagaldiem. Tas nav kādam personīgi adresēts pārmetums, jo tradīciju saglabāšana un uzturēšana citā vietā un reizē ir pat vēlama. Taču domāšanas inerce nevar palīdzēt izveidot ilgtspējīgus PIS KC. Interneta laikmetā 5-7 gadu laikā piedzimst un nomirst līdz šim nebijušas profesijas - kā lai tām sagatavo speciālistus ar iepriekšējā gs. metodēm.
Piem., ja mežizstrādes-kokapstrādes skolas tiks aprīkotas ar moderniem harvesteriem, forwarderiem, gateriem un zāģmateriālu sagatavošanas līnijām utt., tad ar miljoniem patiešām nepietiks. Piem., ko topošajam mežizstrādes-kokapstrādes KC nopirkt no FORDAQMACHINERY piedāvātā? Turklāt pēc 3-5 gadiem šī materiāli tehniskā bāze būs jau novecojusi. Tāpēc PIS skolu materiāli tehnisko bāzi pat nedrīkst veidot neatkarīgu no uzņēmumiem, kuriem speciālisti tiek gatavoti. Tēlaini runājot, simtiem tūkstošus vērtie Harvesteri un Forwarderi jānoslogo 24h/dn, lai tie ne tikai sevi atpelnītu, bet 3-5 gadu laikā nopelnītu naudu arī priekš nākošās paaudzes Harvesteriem un Forwarderiem. Audzēkņu mācību un kvalifikāciju prakses vietas noteikti būtu organizējamas vienīgi sava aroda labākajos ražošanas uzņēmumos, bet praktikantu uzņemšana un apmācība savukārt būtu daļēji apmaksājama no IZM budžeta līdzekļiem, bet pārējo prakses izdevumu daļu audzēkņi sedz no savā prakses darbā nopelnītā. Visticamāk PIS skola var atļauties iegādāties tādus bāzes instrumentus, kuri nenoveco, piem., ""āmuru, cirvi vai zāģi"", protams, arī to modernajā, piem., Husqvarna vai Fiskars izpildījumā. Jautājumu daudz, uz kuriem atbildes jāmeklē kopīgi.
http://www.fordaqmachinery.
http://www.ss.lv/lv/transport/
http://www.ss.lv/lv/transport/
http://www.pelletime.fi/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru